Praktiski
Dārzs

Čaklu dārzkopju darbi: laista hortenzijas, telpaugiem dod atvaļinājumu, cīnās ar kaitēkļiem 16

Foto-Shutterstock

Laista hortenzijas un ziemcietes

Karstuma un sausuma novārdzinātie augi lūdzas dārzniekam ūdeni. Kuru liet pirmo, kuru vēlāk, kurš spēs izdzīvot pats? Kādus darbus šonedēļ savās saimniecībās darīs gudri dārzu kopēji?

Stādaudzētavas un paraugdārza “Saulesķirši” saimniece Velta Breidaka Ādažos jož ar lejkannām no rīta līdz vēlam vakaram.

Šogad laika apstākļi ir tādi, ka dārzā viss zied un attīstījies vismaz mēnesi agrāk. Ja ūdens pietiks, ir izredzes, ka puķes un zaļumi būs tik grezni kā tropos, taču, ja ūdeni nenodrošinās, nekāda skaistuma vairs nebūs, kaut uznāks lietus. Augi patlaban tiek strauji izdzīti, un šajā atttīstības fāzē ūdens sevišķi nepieciešams.

Vislielākās rūpes tiek veltītas dārza lepnumam – hortenzijām. Gan dārza hortenzijām, kas stādītas dobē, gan liellapu hortenzijām, kuras aug podos, vajadzīga aprūpe. Podos augošās sanestas ēkas ziemeļu pusē. Šogad tās vēl nedrīkst stādīt ne puķu kastēs, ne podos, kurus liek saulainā vietā uz terases.

!!! Ja hortenzija pie saules pieradināta jau no agra pavasara, tai tā nekaitēs, bet no siltumnīcas nākušās turamas paēnā.

Dārza hortenzijas būtu bagātīgi jāsalaista vismaz divas reizes nedēļā. Vienā dienā visu dārzu apliet nevar. Turklāt dārza augi nevēlas, lai tos katru dienu slapina. Labāk vienu reizi, bet pamatīgāk. Velta savu dārzu sadalījusi sektoros un laista tos pa daļām.

Augus laista tikai vakaros, jo tad tiem nebūs stresa un tie pa nakti spēs izmantot valgmi. Laistīt pa dienu var tikai vīstošus augus.

Vismaz reizi dienā laistīšana pienākas podos augošajām puķēm. Tās uzmana sevišķi, jo saule var nocepināt. Hortenzijas cieš no saules, ja stādītas plānos plastmasas podos. Tos vajadzētu likt vismaz dubultā vai ievietot kašpo podā kā oderi.

Hortenzijām vajadzīgs papildu mēslojums. Bagātīgā mēslošana ir izskalojusi gan augsnē esošo, gan šopavasar papildus doto barību. Sevišķi svarīgi regulāri barot podos augošos augus, taču to dara mēreni. Vispirms vakarā augus labi salaista un tad pirms nakts aplej ar barības šķīdumu. Šādā karstumā hortenzijām labāk dot uz pusi mazāku barības koncentrāciju, bet biežāk.

Šis būs unikāls gads hortenziju ziedēšanā. Agrās dārza šķirnes jau rieš pumpurus. Kopumā visas izskatās leknas un veselīgas. Uz sevišķi bagātīgu ziedēšanu dobē pošas kaprīzā zāģzoblapu hortenzija ‘Forget Me Not’ (zied uz iepriekšējā gada dzinumiem un ziemā parasti apsalst). Ziedēšanas laiks visām hortenzijām šogad būs krietni agrāks, nekā ierasts. Citos gados ziedēšanas maksimums ir jūlija beigas, augusts, bet šogad to nav iespējams prognozēt. Nobremzēt ziedēšanas procesus vairs nekas nevar, kaut sāktos vēsums.

!!! Mēslojums, ko pievieno hortenziju krāsas paspilgtināšanai (lai būtu zila vai sarkana), neaizvieto komplekso speciālo mēslojumu.

Ziemcietēm lej ūdeni uz saknēm, uz zemes, mēģinot netrāpīt lapām un dzinumiem. Šādā laikā var attīstīties miltrasa un citas ligas, kas īpaši svarīgi flokšiem un peonijām. Veci peoniju krūmi nav jālaista vai jālaista maz, jo tiem ir jaudīga sakņu sistēma. Jaunie stādījumi gan prasa papildu dzirdināšanu.

Flokšiem miltrasas uzliesmojums var rasties gan no liešanas uz lapām, gan no pārāk liela sausuma. Jebkurš stress augu padara slimībuzņēmīgu.

Jāpēta auga izskats. Lielie vecie augi, kam dziļa sakņu sistēma, izskatās žirgti un labi, un tos papildus nevajag ne laistīt, ne barot.

Augiem, kas aug zem lieliem kokiem, krūmiem vai to tuvumā, vajag papildu ūdens porciju.

Telpaugiem dod atvaļinājumu

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Foto – KIRILLOV ALEXEY/SHUTTERSTOCK

Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas nodaļas vadītāja Zane Purne skaidro, ka telpaugu siltumnīcās sezonalitāte nav tik izteikta, kā kopjot dārza augus.

Telpaugi nākuši no dažādām pasaules vietām, un, kad vienam pavasaris, otram dzimtenē ziema. Tādas ir arī to kopšanas īpatnības; vienus pārstāda, citus sēj, citus potē, vēl citus – liek mierā.

Vairumu augu, kas aug telpās, vajadzētu nest ārā. Pat kaktusus un citronkokus. Zaļumos tie uzņems spēku, lai pārciestu garo un tumšo ziemas periodu.

Telpās atstāj tikai pašus jutīgākos augus: orhidejas, kafijas koku, papardes.

Istabas puķes pie āra gaismas un saules radina pamazām. Vispirms tās novieto paēnā, apklāj ar balto agrotīklu. To patur vismaz dažas dienas, lai augi adaptējas.

Ja puķes piedzīvos krasas pārmaiņas un no telpas nokļūs tiešā saulē, lapas apdegs un kļūs baltas vai sarkanīgas.

Augus dārzā turpina kopt tāpat kā telpās. Tos, pēc katra prasībām, regulāri laista un mēslo, ik pa laikam tos noskalo. Ja ir liels sausums, dažus augus apsmidzina (tāpat kā telpās).

Laistāmo ūdeni labāk izvēlēties no krāna, ar zināmu sastāvu. Daži puķu audzētāji ir pārliecināti lietusūdens lietotāji. Tas it kā būtu labi, jo lietusūdens ir mīkstāks un augiem tīkamāks, taču nevar zināt, kāds kuro reizi ir tā sastāvs.

Lai puķupodi mazāk kalstu, tos līdz pusei vai pat 2/3 dziļi var ierakt zemē. Taču jāuzmanās no sliekām. Poda malām noteikti jāpaliek krietni virs augsnes. Stādīšanas bedrē var, piemēram, ieklāt agrotīklu, lai sliekas neielīstu pa poda caurumiņu, kas paredzēts ūdensnotecei. Var izdomāt arī ko citu. Lielā podā viena slieka postu nenodarīs, taču mazā (ap 10 cm diametrā) tā var nopietni saārdīt auga saknes.

Vēro augu lapas, vai uz tām nav manāms kāds dārza kaitēkļa nedarbs (baltblusiņas, tīklērces, laputis u.c.). Regulāra lapu mazgāšana un rasināšana palīdzēs puķēm būt veselīgākām, šāda vide kaitēkļiem nebūs tīkama.

No sausuma ir arī labums – nav gliemežu, taču tie atgriezīsies līdz ar pirmo lietu, un telpaugi tiem ir gards kumoss.

Augļudārzu mulčē un cīnās ar kaitēkļiem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Stādaudzētavas “Dzērves” saimniece Maruta Kaminska Vallē iesaka laistīt pundura un puspundura augļukociņus, jo tiem ir sekla sakņu sistēma.

Viņas ģimenes saimniecībā kokus no sausuma glābj tas, ka ir mālaina zeme un līdz šim laistīt vēl nevajadzēja. Taču jāskatās, kādi laika apstāk­ļi gaidāmi. Ja sausums turpināsies, augi ir jādzirda, sevišķi jaunos stādījumos. Vietās, kur augsne irdenāka un vieglāka, jāsāk laistīt jau tagad (ja sausums saglabājas).

Zāli rindstarpās dārzā pļauj uz augstāko atzīmi pļaušanas agregātā, atstājot to pēc iespējas garāku. Tad tā tik ļoti neizdegs un sargās arī koku saknes no karstuma.

Nopļauto zāli izmanto kā mulču ap kokiem, krūmiem. Tā baros augu un palīdzēs saglabāt mitrumu.

Ravē apdomīgi. Arī izrautās nezāles labāk atstāt vagas malās vai pat uz dobes, lai saule neizdedzina stādījumus.

Daudzi uztraukušies, ka ābelēs parādījies tinējs. Tā nejaukie kāpuri veido ap sevi tīmekli un sarauj lapas čokurā. Ja vēlas saimniekot zaļi, tad par šo problēmu bija jādomā jau pavasarī. Tad dārzā augļukoku ziedēšanas laikā izlaiž trihogrammu, spožlapsenīti. Tās iedēj savas oliņas kaitēkļu bērnos. Ja tas nav izdarīts, var cerēt uz putnu palīdzību, kam šie kāpuri garšo. Sevišķi labi, ja dārzos izlikti būrīši, atstāti dobumaini koki perēšanai. Putni cītīgi aplasīs kāpurus. Dārzam putnus sāk piesaistīt jau ziemā, kad izliek barību.

!!! Nelieliem kokiem un kaitēkļa savairošanās sākuma stadijā šos tinēja midzeņus var nolasīt ar roku, izgriezt.

Šogad augļi aizmetušies daudz un nebūs tā, ka paliks bez āboliem. Pat ja kaitēkļi kokam noēd visas lapas, tas no snaudošajiem pumpuriem izdzīs jaunas. Āboli drīzāk var nobirt no sausuma.

Ķīmijas piekritējiem var ieteikt līdzekļus Deci, Actara, Fastaks. Taču to iegādei un lietošanai vajag speciālas apliecības. Ja tādas nav, var aicināt palīgā profesionālu dārznieku. Tas būtu jādara arī tāpēc, ka ar parasto dārza miglotāju koka galotnes nevar aizsniegt.

Zemeņu dūrēju ierobežo, aplasot bojātos pumpurus, kuros ir kaitēkļa oliņas, un aplaistot ar skuju preparātu (rada kaitēklim atbaidošu smaku). Šogad dūrējs savā ziņā palīdz augiem, jo zemenes nespēs iznest lielu ražu. Ar ķīmijas lietošanu jāuzmanās, jo agri sāk ienākties ogas, nevarēs ievērot nogaidīšanas laiku.

Sausumā sarosījusies arī priežu zāģlapsene, kuras kāpuri bojā kalnu priedīšu skaistumu. Lapeglēm var pamanīt kaitēkli – baltu un pūkainu uti. Pret šiem kaitēkļiem (arī rožu laputīm, tikai uz pusi stiprākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā) cīnās ar bioloģisko preparātu Bacilons.

LA.lv