Īpašums, Manas tiesības

Brālis gadiem nerūpējās par mammu un saplēsa testamentu. Vai māju mantos abi bērni līdzīgi?

Foto-Shutterstock

Ģimenē esam divi bērni – brālis un es. Mammai piederēja lauku māja, ko gribēja novēlēt man, jo brālis dzīvoja Latvijas otrā malā un par mammu nerūpējās. Pēdējo desmit gadu laikā pat ne reizi neatbrauca ciemos! Zinu, ka mamma uzrakstīja testamentu, kurā es biju vienīgā mantiniece. Neilgi pirms mammas nāves pēkšņi atbrauca brālis, viņi sastrīdējās, testaments tika saplēsts. Mammai kļuva pavisam slikti ar sirdi, un vakarpusē viņa nomira. Vai tiešām māju tagad mantosim abi? Citu radinieku mums nav, tētis nomira pirms daudziem gadiem. ANDA MADONAS NOVADĀ

Civillikumā ir noteikti gadījumi, kad persona mantojumu zaudē kā necienīga mantot. Tās ir personas, kuras:
• tīši sagādājušas nāvi mantojuma atstājējam vai savam tuvākam priekšmantiniekam vai tīši nodarījušas mantojuma atstājējam tādu veselības bojājumu, kas padara to nespējīgu sagatavot vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;
• ar vardarbību vai viltu pamudinājušas vai atturējušas mantojuma atstājēju sagatavot, mainīt vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;
• ļaunprātīgi iznīcinājušas vai viltojušas mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumu;
• atteikušās no viņām pēdējās gribas rīkojumā uzliktā aizbildņa amata vai pienākuma kādu audzināt;
• neizpilda viņām uzlikto pienākumu rūpēties par mantojuma atstājēja apbedīšanu;
• gada laikā no pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanās bez ievērojamiem iemesliem neizpilda mantojuma atstājēja uzlikumu (nosacījumus, kas jāņem vērā un jāizpilda).

Tāpat tas attiecas uz personām, kurām atņemtas aizgādības tiesības ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Taču atņemt mantojumu necienības dēļ var, vienīgi iesniedzot prasību tiesā. Iespējams, tāds ir arī jūsu gadījums, jo, ja mamma slimības dēļ nevarēja uzrakstīt jaunu testamentu saplēstā vietā (brālis to bija iznīcinājis), to var kvalificēt kā ļaunprātīgu rīcību, bet to, protams, lems tiesa. Atgādinām, ka šādu prasību jūs varat iesniegt piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad radušās tiesības to iesniegt.

Ja kādam mantojums atņemts kā necienīgam, viņa vietā, ja par to nav nekādu īpašu noteikumu, stājas tas, kurš bija aicināts mantot kopā ar necienīgo vai tieši pēc viņa, piemēram, līdzmantinieks vai tuvākais likumiskais mantinieks (šajā gadījumā – jūs, meita). Taču tam, kurš stājas necienīgā vietā, jāizpilda viss, kas šim cilvēkam bijis uzlikts (piemēram, jāuzņemas mantojuma parādi utt.). Ja necienīgais jau būs saņēmis to, kas bijis piešķirts, viņam tas būs jāatdod ar visiem iegūtajiem labumiem.

Mantojuma lietas nav vienkāršas, tāpēc iesakām tomēr doties pie kāda jurista vai notāra, lai nekļūdītos un noformētu mantojumu atbilstīgi visām likuma prasībām.

SVARĪGI

Testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja patiesa griba. Testaments jāsagatavo bez spaidiem, maldības vai viltus, taču tikai vienkārša pierunāšana nav uzskatāma par spaidiem un neatņem testamentam tā spēku.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

1 komentārs

  1. Vispirms vajadzētu noskaidrot, vai tas, testaments, kuru autores brālis saplēsa, bija privātais testaments publiskais testaments (autores māte pie notāra taisījusi)
    vai privātais testaments(māte pati ar savu roku uzrakstījusi, nav notārs bijis iesaistīts). Ja tas ir publiskais testaments (taisīts pie notāra), tad noraksta (papīra eksemplāra) saplēšana neko nemaina. Testaments glabājas pie notāra un reģistrēts testamentu reģistrā. Līdz ar to mantošana notiks pēc testamenta. Taču brālis skaitās neatraidāmais mantinieks, kuram ir tiesības prasīt pusi no likumiskās mantojuma daļas (tā šajā situācijā būtu 1/4 daļa no kopējā mantojuma). Taču, kā jau rakstā minēts, arī neatvairāmo mantinieku var atraidīt, ja viņš rīkojas necienīgi utt. Vislabāk būtu bijis, ja testamentā būtu jau ierakstīts iemesls, kādēļ māte viņu atraida. Tiesā vajadzēs pierādīt, ka brālis pamatoti atraidīts testamentā.
    Savukārt, ja tas ir privātais testaments, tad situācija ir stipri sliktāka. Šajā gadījumā, ja testamentu nav iespējams atjaunoto (nav saglabājušās tā saplēstās lapas utt.), tad būs problemātiski pierādīt, ka, pirmkārt, testaments vispār bijis un, otrkārt, ja ir bijis, kāds ir bijis tā saturs. Jautājums, vai ir bijuši testamenta liecinieki. Ja jā, tad tie varētu tiesā liecināt par testamentu.
    Kā minēts rakstā, vēl var mēģināt pierādīt, ka brālis saplēsis testamentu. Šādā rīcība, pati par sevi, var būt pamats, lai tiesas ceļā prasītu brāļa atzīšanu par necienīgu mantot. Taču jautājums ir, kā varēs pierādīt testamenta saplēšanu. Kādi būs pierādījumi.
    Šajā gadījumā ir nepieciešama kvalificēta jurista, vēlams zvērināta advokāta palīdzība, lai izlemtu, kā būtu jārīkojas un kādi soļi jāsper, t.sk. pierādījumu fiksēšanai. Iespējams, ka pat būs nepieciešams privātdetektīvs, lai iegūtu pierādījumus gaidāmajai civillietai. Taču par šādām lietām jārunā ar profesionālu juristu/advokātu.

Pievienot komentāru