Praktiski
Manas tiesības

Bērnam ir dubultpilsonība, kā māte var iegūt aizbildniecību pār savu bērnu?0

Foto – Shutterstock

Kā varētu iegūt aizbildniecību pār savu bērnu, kuram ir dubultpilsonība? Tēvs ir citas valsts pilsonis, Latvijā nedzīvo un par bērnu tagad neinteresējas un nekādu palīdzību nesniedz. Es vēlētos iegūt pilnu aizbildniecību, lai vēlāk tēvs pēkšņi neizdomātu bērnu vest uz ārzemēm. MĀRA SALASPILĪ

Ja vēstules autores mērķis ir iegūt tiesības vienpersoniski lemt par visiem ar bērna aprūpi un aizgādību saistītajiem jautājumiem, vispirms jāatgādina Latvijas Civillikuma 178. panta ceturtajā daļā teiktais, proti, viena vecāka atsevišķu aizgādību var nodibināt divējādi:

1) vai nu pēc tiesas sprieduma,

2) vai vecāku vienošanās.

Ja bērna tēvs nepiekrīt noslēgt šādu vienošanos, var iesniegt prasības pieteikumu tiesā pēc bērna deklarētās dzīvesvietas par atsevišķas aizgādības noteikšanu pār bērnu.

Tomēr pirms tam mātei būtu jāuzdod sev jautājums: kāds būs viņas ieguvums pēc tiesas sprieduma, un vai patlaban bērna tēvs jebkādā veidā ierobežo viņas tiesības īstenot aizgādību? Ja šādi ierobežojumi netiek likti, tiesas spriedums neko nemainīs, bet būs veltīts laiks dokumentu gatavošanai un tiesas sēžu apmeklēšanai.

Der atgādināt arī Civillikuma 200. panta pirmo daļu, kas nosaka iespēju vispār atņemt vecākam aizgādības tiesības divos gadījumos:

1) ja viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;

2) ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

Šajā gadījumā pamatota būtu prasība saistībā ar 200. panta pirmās daļas 2. punktu, jo aprūpes nenodrošināšana, ja tā var apdraudēt bērna attīstību, ir juridisks pamats, lai lemtu par aizgādības tiesību atņemšanu. Tomēr arī te vispirms jāatbild uz jautājumu, vai no šāda tiesas sprieduma prasītājai būs kāds patiess ieguvums.

Ja māte baidās, ka bērns varētu tikt aizvests, jāatzīst: tāds risks vienmēr pastāv neatkarīgi no tā, vai ir vai nav pieņemts tiesas spriedums par bērna aizgādības tiesībām. Reāli bērnu var izvest no valsts, jo Eiropas Savienības dalībvalstīs uz robežām pasu kontrole vairs netiek īstenota. Juridiski bērnu nedrīkst aizturēt, jo ar šādu rīcību tiktu pārkāpta Hāgas konvencija par bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Ja aizturēšana būtu notikusi, mātei būtu tiesības noteiktā procedūrā bērnu atprasīt atpakaļ.

Tomēr ne visas pasaules valstis ir pievienojušās Hāgas konvencijai. Tāpēc iespējamas situācijas, kad bērns aizvests uz ārzemēm, bet ar konkrēto valsti nav noslēgti sadarbības līgumi, lai bērnu varētu atprasīt. Katrā konkrētā gadījumā risinājums nedaudz atšķiras un ir atkarīgs no tā, uz kuru valsti bērns aizvests. Turklāt ne katra izbraukšana kopā ar tēvu no valsts būs vērtējama kā prettiesiska. Bērns drīkst kopā ar katru no vecākiem ceļot, tostarp šķērsojot valsts robežu, ja vien tas nav aizliegts ar tiesas spriedumu.

Konkrētajā situācijā sarežģīti ir tas, ka bērnam ir dubultpilsonība. Tātad ir izdotas divas pases, kas viņa izceļošanas risku ar kādu no pasēm padara vēl lielāku. Lai šos komplicētos jautājumus risinātu un precīzāk noteiktu katra riska iespējamību, mātei tomēr jākonsultējas ar ģimenes tiesību advokātu. Tiesvedības procesā viņai nav obligāti jāpieņem advokāts savu interešu pārstāvībai, tomēr tas ir ļoti ieteicams, ņemot vērā atsevišķu advokātu ilggadējo pieredzi šādu problēmu risināšanā.

LA.lv