Augļu dārzs, Dārzs

Rudens avenes – vēsā laika gardums. Labākās šķirnes, ieteikumi kopšanai

Foto - Dainis Bušmanis

Siltākos gados rudens avenēm ogas parasti sāk ienākties augusta beigās, septembra sākumā. Taču šosezon vēsā vasara veģetāciju aizkavējusi, ogulāji ziedus raisīja tikai augusta beigās, tādēļ ražas maksimums nemaz nav bijis. Ir jānotiek brīnumam, lai rudens iestātos ar saulainām dienām un siltām naktīm, un tad aveņogas varētu nogatavoties tumši sarkanas.

Plašs ogu dārzs

– Rudenī vāktajās ogās ir mazāk cukuru, tās nav tik aromātiskas, toties tām ir gluži cita vērte – rudens avenes ir pateicīgākas pārstrādei: ievārījumam, vīnam, saldēšanai. No rudens avenēm izdodas lielisks vīns tumši sarkanā krāsā, turpretī no vasaras – bāli rozā, jo ogas ir gaišas, ar palielām sēkliņām, – labās īpašības uzskaita zemnieku saimniecības “Mazkuģnieki-2” īpašniece, ogu audzētāja Laura Lormane. – Pārdošanai vajadzīgas stingras, labi pārvadājamas ogas, kas turklāt iztur lietavas. Protams, visi grib, lai tās būtu arī saldas, taču rudens avenēm ir pavisam cita garša – tās ir saldskābas.

Vandzenes pagasta saimniecībā “Mazkuģnieki-2” apsaimnieko aptuveni 15 ha zemes, ko pamatā aizņem zemeņu un aveņu stādījumi. Rudens avenes iestādītas nepilnā hekt­ārā. No vasaras šķirnēm saimniecībā audzē ‘Glen Ample’, ‘Octavia’, ‘Cascade Delight’, no rudens avenēm lielāko tiesu aizņem ‘Polana’, mazāki stādījumi ierīkoti ar ‘Marcela’, ‘Polka’, ‘Babje Ļeto’ un dzelteno ogu šķirnēm. Viss izplānots, lai nodrošinātu ražas vākšanas periodu bez pārtraukumiem, t. i., jūnijā sezona sāktos ar zemenēm, jūlijā būtu vasaras aveņu, jāņogu un upeņu laiks, augustā – smiltsērkšķu un kazeņu, bet līdz rudens salnām varētu ievākt remontanto aveņu ražu. Šoziem audzētāja plāno izveidot arī ogu pārstrādi.

Laiks stādīšanai

Rudens avenes stāda tāpat kā vasaras avenes, ievērojot 60 cm attālumu starp augiem un 3 m atstatumu starp rindām, lai stādījumus var apkopt ar tehniku. Stāda rudenī (oktobrī) vai agri pavasarī pirms pumpuru saplaukšanas. Nevajag stādījumus ierīkot aizvējā vai starp veciem kokiem, jo tad pēc lietiem avenes nežūs pat vairākas dienas, līdz ar to ogas nevarēs lasīt. Rudenī gaiss ir mitrs, tādēļ ir labi, ja vējš izpurina ogulājus un rasa var ātrāk nožūt.

Mazdārzā augsni ap augiem var nomulčēt, bet lielā laukā to parasti nedara. Laura neiesaka avenājiem uzbērt zāģskaidas, jo tās, sevišķi biezā slānī uzklātas, sablīvējas, veido vāku, kam cauri netiek nedz jaunie dzinumi, nedz mitrums. Tādējādi ilgstoša sausuma gadījumā zāģskaidas var pastiprināt mitruma trūkumu saknēm. Labāks materiāls ir kūdra vai komposts. Ja izmanto melno plēvi (to uzklāj pirms stādīšanas), vajadzīga pilienveida laistīšana, bet tas ļoti sadārdzina audzēšanas izmaksas.

Mēslošana

Rudens avenēm mēslošana ir tāda pati kā parastajām. Pirms stādīšanas augsni 1–2 gadus tur papuvē. Organisko vielu zemē papildina, sējot zaļmēslojuma augus. Ražojošas avenes vajag krietni pabarot vairākas reizes sezonā. Ik gadu pavasarī, kad augi sāk mosties, dod slāpekļa mēslojumu.

Pēc tam mēslo ar komplekso, hloru nesaturošo mēslojumu. Vēlāk, iestājoties ilgstošam sausumam, minerālmēslus kaisīt nav jēgas, tāpēc labāk avenes ik pēc desmit dienām (līdz ziedēšanai) piebarot caur lapām ar barības vielu maisījumiem, kuru sastāvu izvēlas atbilstīgi attiecīgajai augu attīstības fāzei. Nedrīkst pārdozēt ar slāpekļa mēslojumu, citādi avenes aizies lapās un neražos ogas.

Rindstarpās visbiežāk audzē zālāju. Apdobes jāuztur tīras no nezālēm, tāpēc maija beigās tās parasti miglo ar herbicīdu Basta, papildus 1–2 reizes sezonas sākumā arī ravējot. Rudenī pēc noražojošo dzinumu novākšanas, kā arī pavasarī (aprīļa beigās) apdobes nepieciešams rušināt.

Ražas vākšana

Aveņu ogas ir sulīgas un nogatavojas pakāpeniski, tāpēc tās jāvāc ik pēc pāris dienām – ap pulksten 10–11, kad nožūst rasa, dažkārt pat tikai pusdienlaikā. Svaigas ogas nav ilgi uzglabājamas, tāpēc pārdošanai paredzētās realizē vākšanas vai nākamajā dienā. Ja ogai iebojājusies kaut viena daiviņa, jau pēc 24 stundām ir sabojātas arī visas pārējās, kas glabājas tarā.

Tirgum vāc pilnīgi nogatavojušās ogas, kas ir tumšā krāsā un viegli atdalās no serdītes. Kamēr avenes ir gaiši sarkanas, tās vēl nav gatavas un, mēģinot noraut, bieži sadrūp. Reizē ar vākšanu ogas arī sašķiro. Saimniecībā “Mazkuģnieki-2” rudens avenes lasa plastmasas kastēs ne vairāk par 1,5–2 kg, sabērtas vienā kārtā, lai nesaspiežas un neatsulojas. Rudens avenes ieteicams vākt ar gumijas cimdiem, lai nesaskrāpētu rokas. Šogad Latvijā ir vietējo rudens aveņu deficīts, tāpēc tās maksā dārgi – no 4 līdz 7 eiro par kilogramu.

– Šogad neaicinājām ogu ēdājus uz aveņu pašlasīšanu, jo tas neatmaksājas. Tirgū ogas varam pārdot par daudz augstāku cenu, – skaidro vandzeniece. – Piemēram, Vācijā pašlasīšanas dārzos bieži vien ogu vācējam par ogām, kas paredzētas līdzi ņemšanai, jāmaksā vairāk nekā par veikalā nopērkamām ogām. Latvijā pagaidām ir otrādi. Audzētāji nereti atdod pircējiem ogas gandrīz par velti, neierēķinot audzēšanas izmaksas.

Kopšana

Rudens avenes pēc ražas novākšanas (pēc 15. oktobra) jānopļauj līdz zemei. Ja nepagūst to izdarīt rudenī, var arī martā, kad nokūst sniegs, bet nesagaidot jaunos dzinumus.

– Agrāk vasaras un rudens avenēm izgrieztos noražojušos dzinumus no lauka izvācām un dedzinājām. Tagad tos izmantojam lietderīgāk – vecos zarus sasienam kūlīšos un lauka malā kraujam kaudzē. Šķeldojam pavasarī, pēc tam veidojam komposta kaudzi, masu sajaucot ar biokompostētāju un slāpekļa minerālmēsliem. Vasaras mēnešos kaudzi nosedzam ar melno plēvi, lai paaugstinātā temperatūrā zem plēves iznīcinātu slimību ierosinātājus un kaitēkļus. Pēc tam šķeldu izmantojam kā mulču un mēslojumu puķu dobēm vai skujkokiem. Aveņu stādījumā gan to izmantot nedrīkst, jo var savairoties slimības un kaitēkļi, – piebilst Laura.

Rudens avenes vienuviet ražo 7–8 gadus, pēc tam ieteicams stādījumus likvidēt, jo ogas vairs nav tik lielas un krūmi neaug spēcīgi.

Kuras ogas gardākās?

‘Polana’ – izveidota Polijā. Veido daudz dzinumu. Dzinumi stāvi, vidēji augsti. Dzeloņi reti, vāji attīstīti. Ogas diezgan lielas, koniskas formas, gatavas nedaudz patumšas, samērā stingras, garšīgas, viegli atdalās no serdītes. Kauleņi pasīki. Ražība augsta. Lielražošanai piemērotākā šķirne.

‘Polka’ – izveidota Polijā. Krūmi veido stāvus, noturīgus dzinumus. Ogas koniskas, spilgti sarkanas, samērā saldas, taču bieži vien drūp, dalās pa daiviņām, tāpēc nevar nolasīt kvalitatīvu preci tirgum.

‘Marcela’ – izveidota Lielbritānijā. Visagrākā. Ogas stingras, labi transportējamas. Lieliskas desertam. Dzinumi ar dzeloņiem, kas nepatīk lasītājiem, jo saskrāpē rokas. Lai novāktu, jāvelk cimdi un gumijas uzmavas līdz elkoņiem. Krūmi veido maz atvašu, līdz ar to grūti tikt pie stādiem.

‘Babje Ļeto’ – izveidota Krievijā. Krūms vidēji augsts, skrajš. Dzeloņu vidēji daudz, izvietoti visā dzinumu garumā, īsi, asi. Ogas vidēji lielas, apaļi koniskas, ar labu saldskābu garšu. Diemžēl neder tirgum, jo pirmās ogas ir lielas, vēlāk kļūst sīkākas, tāpēc lasāmas tikai spainī ievārījumam.

Dzeltenās avenes – ienākas vēlu, raža niecīga, ogas slikti transportējamas un neglabājas. Ražo tikai dzinumu galotnēs. Lai arī ogas ar labu garšu, mitrā laikā tām veidojas plankumi – tirgum tādas neder.

PADOMS

Rudens avenēm raža veidojas viengadīgā dzinuma augšējā daļā. Ja rudenī stublājus nenogriež, lielākā daļa šķirņu nākamajā gadā ražo uz divgadīgo dzinumu apakšējām daļām reizē ar citām vasarā ražojošām avenēm. Vasaras raža parasti ir mazāka nekā rudens, un ogas nav tik kvalitatīvas kā tajā pašā laikā ražojošām vasaras šķirnēm. Tāpēc ieteicams katru gadu visus dzinumus nogriezt.

UZZIŅA

• Rudens avenēm septembrī ogas nogatavojas, ja dienā gaiss iesilst līdz +15 °C, bet naktī ir virs +10 °C. Šopavasar avenes sāka vēlu augt, uzziedēja tikai augusta beigās. Ogas sāka ienākties apmēram pēc mēneša.

• Pēc Lauku atbalsta dienesta sniegtās informācijas, aveņu (gan vasaras, gan rudens) kopējā platība Latvijā patlaban ir 215,9 ha. Lielākie aveņu stādījumi ierīkoti Engures (8,57 ha), Tukuma (5,58 ha) un Kuldīgas novadā (5,13 ha).

Pievienot komentāru