Praktiski
Dārzs

Augu kolekciju un strautu dārzs. Kā tukumnieks Jānis Auziņš klaju lauku pārvērta pasakainā oāzē 0

Foto-Anda Krauze

Klaju lauku netālu no Tukuma stādu audzētājs JĀNIS AUZIŅŠ pārvērtis apbrīnojamā dārzā. Tajā viss tapis paša spēkiem, īstenojot izsapņotās ieceres. Pamazām dārzs ieguvis tādu izskatu, kā saimnieks vēlējies: ar bagātīgiem augu stādījumiem, dīķiem, strautiem, tiltiņiem un mūrētiem dārza elementiem.

Stādaudzētāja Jāņa Auziņa ģimenei Tukumā ir stalta māja ar priekšdārzu, kurš jau gadiem tiek slavēts gan pilsētas, gan Latvijas mērogu daiļdārzu konkursos. Taču nelielais pilsētas dārziņš bijis par mazu, lai Jānis varētu izvērst savu vaļasprieku – stādu kolekcionēšanu un audzēšanu. 2001. gadā iegādāts zemesgabals netālu no Tukuma. Turp Jānis katru dienu brauc veidot savu zaļo sapņu pasauli. Lielākajai daļai apstādījumu ir jau 10–15 gadu.

Zaļš mūris aizvējam

Iegādātā vieta bijusi vairākus hektārus liels smilšmāla zemesgabals klajā laukā. Kā pirmo darbu šādā situācijā Jānis iesācis veidot dzīvžogu. Valdošo vēju aizturēšanai gar ziemeļu malu stādīts viss, kas bijis pa rokai: gan brāķētie stādi no paša audzētavas, gan no meža atnesti koku un krūmu stādi. Galvenā iecere – lai augi pēc iespējas ātrāk veido zaļo masu. Lapukoki aug ātrāk nekā skujeņi. Labi ir gan bērzi, gan lazdas. Skaisti izaug meža kadiķi, pīlādži. Bērzus ieteicams stādīt attālāk no mājas un dārza, jo tie ar savām saknēm citiem nosūc barības vielas. Taču lauka malā ap tiem drīz vien sāks veidoties sēņu augšanai labvēlīga vide.

Šādā dzīvžogā nav svarīgi, kas tie par augiem un cik biezi stādīti. Kad zaļā siena saaugusi, to var regulēt, piemēram, apcirpt lapu kokus un krūmus, arī skujkokus mazliet piefrizēt, lai aug kuplāki. Ja kāds nokaltis vai pārāk izpleties, to var nozāģēt. Pa šiem gadiem dzīvžoga rinda jau retināta vairākkārt. Saimnieks joko, ka malka nav jāpērk. Šādas vējlauzes dārzā noteikti vajadzīgas, ja dārzs pakļauts skarbiem apstākļiem.

Daļai gruntsgabala apstādīti ātraudzīgie kārkli (no tiem ražo šķeldu), kas gada laikā izšaujas pāris metru garumā. Vispirms bijis plānots tos sapīt kā sētu, taču laika trūkuma dēļ dzīvžogs aizgājis savā vaļā. Tagad to piebremzē, ik pa laikam apcērpot.

Garās meijas lieliski noder dažādu vīteņ­augu balstiem. Jānis gan iesaka pirms spraušanas dobē mazliet dzinumus pakaltēt, citādi tie ielaidīs saknes. Spraudeņus pavairošanai griež un sprauž agri pavasarī.

Lielus augus var pārstādīt

Nereti arī vērtīgiem augiem dārzā kļūst par biezu. Tie savulaik tā sastādīti gan vietas trūkuma dēļ, gan ar domu, ka tas tikai pagaidām, ka visi var neieaugties.

Kamēr koks cilvēka augumā, to noteikti var pārstādīt. Šim nolūkam pavasarī ap augu aprok lāpstas dziļuma grāvīti, kuru pieber ar kūdru. Auga saknes tiks apcirptas, un tas iesakņosies kūdrā. Nākamajā pavasarī augu ar kompakto sakņu kamolu rok ārā, uzveļ uz brezenta vai biezas plēves un nogādā vēlamajā vietā.

Tas ir ļoti izdevīgi, ja dārzu kopumā var papildināt ar lielāka auguma kokiem, kas veido kompozīcijas pamatu. Šādus augus var sarunāt arī audzētavās. Dažkārt pat pavisam nedārgi, ja pāraugušos eksemplārus paredzēts likvidēt. Jārēķinās gan, ka lielu koku pārstādīšana nav viegla.

Tā var paaudzēt dārzam augus, ja vēl nav īsti zināma stādīšanas vieta vai vēl notiek mājas celtniecība.

Praktisks un skaists dīķis

Daļa zemesgabala bijusi dūksnaina. Vēl viens svarīgs darbs tāpēc bijis izrakt dīķi. Tas ir aptuveni 2 metrus dziļš, ar lēzenām malām un plašu ūdensspoguli. Ir ierīkota pārplūde, lai ūdens aizplūst caur mākslīgajiem strautiem dārza atpūtas zonā. Ja trakas lietavas, dīķis reizēm pārplūst, taču augiem tas nekaitē. Tie var atrasties zem ūdens pat dažas dienas. Bīstams ir ilgstošs, pastāvīgs mitrums.

Dīķis saimniecībā, kas nodarbojas ar stādu audzēšanu, vajadzīgs arī praktisku apsvērumu dēļ. Tieši šāds – saulē apsilis un dabīgi sakrājies – ūdens ir vislabākais augu laistīšanai. Vasarā atliek vien ieslēgt sūkni, un sasilušais ūdens tīkami veldzē augus. Laistot ar auksto no urbuma vai akas, augiem tiek radīts stress. Šāds dīķis ir arī ekonomiski izdevīgs, jo podos stādītie augi Jāņa stādaudzētavā patērē daudz vairāk valgmes nekā zemē augošie. Turklāt melnie podi saulē strauji sasilst.

Ūdens kvalitātei ir milzu nozīme, pārliecinājies dārznieks. Piemēram, pilsētas mājā apsakņošana nav veikusies – spraudeņi slikti ieaugušies. Secinājuši, tas tāpēc, ka ūdens ņemts no avota. Laistot ar apsilušo dīķa ūdeni, labi redzama atšķirība augu reakcijā.

Uzbērums ir vērtība

Kad izrakts lielais dīķis, palicis daudz zemes. Saimnieks iesaka to neizlīdzināt pirmajos dīķa dzīves gados, jo vēl nevar spriest par ūdenskrātuves raksturu un uzvedību. Ja ūdenslīmenis krītas vai neturas, var gadīties, ka izveidojas tā sauktais gaisa dīķis, kurā ūdens nekad arī nekrāsies. Tad jāber vien ciet, un atstātās kaudzes tam noderēs.

Ja ar dīķi viss kārtībā, kā šajā gadījumā, un ūdenslīmenis un tā pieplūdums apmierina, gudri ir nevis zemi vienkārši izlīdzināt, bet izveidot reljefu. Šajā dārzā mākslīgi izveidotajam valnim ir arī praktiska nozīme – tas lieliski aizsargā no vējiem un veido augiem labvēlīgu mikroklimatu. Turklāt vaļņa augšpusē iestādītie augi izskatās lielāki, var aizturēt vēju un rotāt dārzu.

Kalna ielokā izveidojusies jauka pļaviņa, kurā labprāt teltīs apmetas ģimenes jaunieši un viņu draugi.

Lēzenajā nogāzē uz dārza pusi iesēta zālīte un tiek stādīti augi, kas pamazām ar saknēm gan stiprinās slīpumu, gan lieliski eksponēsies. Nokalnītē un vaļņa virspusē izveidota pastaigu taka, ko ieskauj dažādi reti sastopami augi. Jānis ir aktīvs ceļotājs un no katra brauciena atgriežas ar kolekcijas papildinājumu. Šādi (iestādot uz paaugstinājuma) var labi vērot, kā jaunie augi attīstās, cik labi iejūtas vietējos apstākļos. Arī ciemiņus, citus dārzmīļus var vest un iepazīstināt ar saviem zaļajiem lepnumiem.

Problēma – slīpās malas kopšana. Patlaban zāli nogāzēs pļauj ar trimmeri, pļaujmašīnai vai traktoram tās ir par slīpu. Taču gan jau nāks kāda ideja risinājumam, spriež saimnieks. Piemēram, varbūt tiks paplašināts klājenisko skujeņu stādījums. “Visu dārzā tik un tā uzreiz nevar izdomāt un paredzēt,” uzskata Jānis. “Turklāt domas un vēlmes visu laiku mainās. Reizēm tieši prieks, ka kaut ko nav pagūts izdarīt, jo ieceres jau mainījušās.”

Nelielus dīķus veido mākslīgus

Ja reiz dārzā ir dabīgs dīķis, tam jābūt lielam un dziļam, lai ūdens varētu pašattīrīties, uzskata Jānis. Neliela bedrīte, kādu dažkārt redz izraktu māju tuvumā, visbiežāk sagādā tikai problēmas. Pat ja ūdens tādā turas, neliela ūdenstilpne regulāri jātīra, kas ir ļoti smags darbs. To der apdomāt, pirms rok dīķi. Līdzīgu kļūdu gandrīz pieļāvis arī Jānis, kad atpūtas zonā vēlējies izrakt dīķīti ūdensrozēm. Izrādījies, ka bedres apakšā ir plūstošās smiltis un ūdeni neturoša grunts. Nācies krastus izbetonēt. Taču šis nejaušais gadījums pamudinājis dārza saimnieku būvēt iespaidīgu objektu – strautu kaskādi.

Ja vēlas nelielu ūdenstilpni dārzā, jāveido dekoratīvs mākslīgais baseiniņš, iesaka dārznieks. Savā dārzā visus darbus viņš veicis pats. Vispirms rūpīgi izplānojis, kā un kur ūdens tecēs, kā pārplūdīs. Tad gādājis akmeņus un cementu. Gatavais rezultāts – improvizācija.

Akmeņu mūris ir bagātīgi apstādīts ar augiem. Akmeņu kompānija augiem ir tīkama. Tie arī rada nelielu aizvēju ziemā, paēnu vasarā.

Tikai darīšanas vaina

Dārzā daudz kas tapis no šķietami mazvērtīgām lietām. Piemēram, iebraucamais pagalma ceļš uzbērts no būvgružiem, kas dabūti turpat Tukumā, kad vecas ēkas tiek nojauktas un jaunas būvētas vietā. No šiem būvgružiem Jānis pamanījies atlasīt vērtīgākos ķieģeļus, dekoratīvākos akmeņus. Būvgružos atrasts pat dažs sens un vēsturiski vērtīgs ķieģelis.

No gružiem uzbērts iebraucamais ceļš. No vērtīgākajiem materiāliem gatavoti dārza elementi un pat dzīvojamās mājas ķieģeļu siena.

Pie dekoratīvajiem dīķiem izveidota nojume dārza ballītēm. Tai blakus – gaļas žāvētava un āra pavards.

Ierīkota arī ugunskura vieta ar aprēķinu, lai liesmas atspoguļojas dīķa ūdenī.

Mūrēšanai izmantota cementa java (grants un cements 4:1). Vienā dienā nedrīkst pārāk daudz uzmūrēt, jo tad mūris var sagāzties. Mūra aizmugurē, kas balsta augsni dobē aiz tā, likti neglītākie akmeņi, skaistākie atstāti priekšpusei. Papildu armatūru nevajag. Zem mūra ber vismaz 20 cm biezu grants pamatu. Ja tā nebūs, sals mūri izcilās un pārplēsīs. Mūri veido ap 30 cm platu, lai tas droši turētos.

Pirmos gadus pēc uzmūrēšanas dekoratīvās sienas, atbalsta mūrīši un celiņi izskatās mazliet neiederīgi dārza kopējā zaļumā. Taču pamazām laika apstākļu ietekmē cements apsūbēs, uz tā sāks augt arī sūnas. Ar katru gadu akmenī un cementā veidotie objekti kļūs arvien iederīgāki, pat romantiskāki.

“Ja nav lielas naudas, var likt lietā izdomu. Tikai darīšanas vaina,” spriež čaklais dārza saimnieks Jānis Auziņš.

Galerijas nosaukums

7 dārznieka padomi

1. Liela auguma skujkoki veido dārza mugurkaulu, saglabājot skaistumu arī tad, kad nav ne ziemciešu, ne lapukoku zaļuma.

2. Izcili gardas un skaistas ir ēdamo dārza irbeņu šķirnes. Ogas ir īpaši veselīgas, tās ir ļoti sulīgas, tādēļ ķekarus vēlams griezt ar šķērēm. Šķirnēm ogas ir gardas jau plūktas no koka, ziemai glabā saldētavā. Ogas samaisa ar cukuru un lieto sirds veselības uzlabošanai.

3. Skujeņi jāapgriež līdz Jāņiem. Taču mazu pieformēšanu tie piecietīs arī citā gadalaikā.

4. Ja koks negrib augt un nīkuļo, varbūt vainojamas āderes. Tad vēlams augu pārstādīt citā vietā. Pēc iestādīšanas koki pirmos gadus var neaugt. Kad tie pieradīs pie jaunajiem apstākļiem, tie sāks augt.

5. Ūdensrozes labi pārziemo arī ap metru seklā dīķītī. Tās ērti stādīt plastmasas taras kastēs. Kastes apakšā liek akmeni, lai tā neuzpeld. Ap puķes sakneni ber satrūdējušus kūtsmēslus, kūdras substrātu, dārza augsni. Virsū uzber grants slāni. Grants samirks un nosegs kasti, neļaujot augsnei uzpeldēt.

6. Kad lielajā dīķī ielaistas zivis amūri, lai izēd ūdenszāles, atklājies, ka tie mielojas arī ar ūdensrožu lapām. Lai tā nenotiktu, dīķa malā ieber nopļauto zāli – amūri labāk ēdīs to un citus augus liks mierā. Jānis šo padomu atklājis, kad, pļaujot zāli dīķmalā, daļa nokļuvusi ūdenī un ēdelīgās zivis tūliņ metušās to apēst.

7. Ierasta kļūda – mazās, podos stādītās eglītes tagad pavasarī iestāda dārzā pārāk tuvu mājai. Jārēķinās, ka no tās dažos gados izaugs liels koks.

LA.lv
AG
Aija Geida
Praktiski
Karamelizēti āboli. Bērniem ļoti garšos!
18 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Ķirbju salāti ar papriku. Nevajag sterilizēt!
19 stundas
IK
Ilona Klovāne
Praktiski
Lai vēlziedes parādītu sevi visā krāšņumā. Kad tās ir jāpārstāda un kā jākopj?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

DK
Dace Kokareviča
Latvijā
“Šiva*, atkāpies no Vanagkalna!” Būt vai nebūt Zemes enerģiju parkam Baldonē?
10 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO. Bijušais policists pārsūdz spriedumu: noliedz vainu zēna notriekšanā
8 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Valsts pirmie simt gadi ir līdz malām pierakstīta lappuse
9 stundas
LE
LETA
Pasaulē
“Boeing” nav sniedzis ziņas par potenciālu tās jaunākās lidmašīnas bīstamību
8 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Meija turpina mest – “Dinamo” pirmo reizi sezonā trīs uzvaru sērija!
9 stundas