Dārzs, Sakņu dārzs

Audzējam savus zaļumus, taču tie ir pilni ar nitrātiem. Kāpēc tā?

Foto - Sandra Ruska

Ik pa laikam Latvijā uzvirmo kāds skandāls par nitrātu lielajiem daudzumiem dārzeņos. Cilvēki vēlas ēst veselīgi un  pavasarī cenšas pēc iespējas ātrāk tikt pie pirmajiem zaļumiem, bet nākas piedzīvot vilšanos. Izrādās, pie paaugstinātām nitrātu devām varam tikt itin viegli, ja savā mazdārziņā augus mēslojam pēc principa – jo vairāk, jo labāk.

Bez slāpekļa neaugs

Slāpeklis ir viens no svarīgākajiem barības elementiem jebkuru augu dzīvības norisēm. Augs izmanto slāpekli olbaltumvielu jeb proteīna ražošanai, no kā tālāk veidojas auga masa. Tas ietilpst arī nukleīnskābēs, proteīdos, nukleoīdos, hlorofilā un alkaloīdos. Slāpeklis ietilpst visās šūnu sastāvdaļās un piedalās visās fermentu reakcijās šūnā. Trūkstot slāpeklim, samazinās vai pilnīgi tiek pārtraukta olbaltumvielu sintēze un augs pārstāj augt.

Nitrīti, nitrāti…

Tomēr pozitīvajai ietekmei līdzi nāk arī problēma – nitrāti cilvēku un dzīvnieku organismā pārvēršas kaitīgos un pat indīgos savienojumos – nitrītos un nitroz-amīnos – un grauj organismu. Nitrītus cilvēks uzņem ar kūpinātu gaļu (sārto krāsu gaļai un desām iegūst, pievienojot nitrītsāli), nitrītus izmanto arī gatavinātajos sieros un citā pārtikā kā konservantu. Nitrāti cilvēka organismā nokļūst pārsvarā ar augļiem, dārzeņiem, ūdeni (daudz to ir akas ūdenī).

Kas veicina nitrātu uzkrāšanos

Nitrātu uzkrāšanos ietekmē vairāki faktori. Parasti visvairāk nitrātu satur agrie pavasara lapu dārzeņi, kas audzēti siltumnīcā. Ne jau tāpēc, ka tie tiktu pārāk mēsloti ar slāpekli, bet gan tāpēc, ka pavasarī siltumnīcā trūkst gan gaismas, gan siltuma. Salīdzinot siltumnīcā un laukā audzētos dārzeņus pilnīgi vienādos mēslošanas un laistīšanas apstākļos, lauka tomātos un gurķos nitrātu var būt pat vairākas reizes mazāk, jo tiem pieejams vairāk gaismas. Turklāt no rīta augos ir vairāk nitrātu nekā vakaros. Izmēģinājumos pierādīts, ka vakarā spinātu lapās ir pat līdz divām reizēm mazāk nitrātu nekā no rīta.

Augu atšķirīgā spēja uzkrāt nitrātus

Augiem piemīt dažāda spēja uzkrāt vai neuzkrāt nitrātus. Salīdzinot augļus un dārzeņus, pēdējos nitrātu ir daudz vairāk, īpaši bietēs, spinātos, lapu salātos un redīsos. Pēdējā laikā ļoti populāri ir veikalos nopērkamie zaļie lapu asorti jeb baby leaves. Ja pastāv aizdomas par paaugstinātu nitrātu saturu, it sevišķi bērniem domātajā pārtikā, vajadzētu izvairīties no salātiem, kuros iekļautas biešu un spinātu lapiņas. No augļaugiem visvairāk nitrātu var būt zemenēs, arī avenēs, ķiršos. Vismazāk nitrātu parasti ir ābolos.

Nitrāti ļoti labi šķīst ūdenī, tāpēc to daudzumu var samazināt, dārzeņus paturot sālsūdenī vai vārot.

Mēslot saprātīgi

Nitrātu uzkrāšanos veicina arī bagātīgs slāpekļa mēslojums. Lai gan pastāv uzskats, ka tie saglabājas tikai ar minerālmēsliem mēslotajos augos, tā nebūt nav. Nitrāti tādā pašā un pat vēl lielākā daudzumā var uzkrāties vecmāmiņas dārzā audzētajās zemenēs, ja augsnē bagātīgi iestrādāti kūtsmēsli, komposts. Vēl sliktāk, ja neilgi pirms ražas novākšanas augi laistīti ar vircu. Jāpiebilst, ka nezāļu virca satur tikpat daudz slāpekļa kā kūts virca.

2011. gadā veiktajā pētījumā atklājās, ka Latvijas zemenēs ir gandrīz divreiz vairāk nitrātu nekā Polijas zemenēs, un šis fakts sacēla pamatīgu vētru gan sociālajos tīklos, gan plašsaziņas līdzekļos. Izrādās, Latvijas ogas pārbaudei bija ņemtas no kādas tantiņas, kura tirgoja savā dārzā izaudzēto. Viena mazdārziņa ogas, protams, neraksturo visu ogu ražu valstī, bet tas vēlreiz apliecina, ka mēslojums, arī kūtsmēsli, komposts un virca, jālieto ar apdomu, nepārspīlējot.

1 komentārs

  1. Kas atkal par muļķībām?! Pēdējos gados nekādu netrātu skandālu nav bijs. ES nitrātu daudzums tiek reglamentēts tikai salātiem, spinātiem, rukolai un bērnu pārtikai. Limīti tik augsti (salātiem vasarā 3500 mg/kg, rukolai ziemā 6000 mg/kg), ka gribēdams tik daudz nedabūsi. Tāpat pēdējos 10 gados vairākās valstīs pētnieki ir pieradījuši, ka nitrāti veicina muskuļu (tostarp sirds) darbību, bet nitrozamīni mutes dobumā mazina kariesa attīstību. Visā pasaulē sportiski lieto biešu sulu, kā dabīgo dopingu. Visā pasaulē ir populāri zaļie kokteiļi, kuri piešķir mundrumu visai dienai, un tas ir pateicoties tiem pašiem nitrātiem. Vai vienreiz nepietiek maldināt lasītājus ar neeksistējošiem draudiem?

Pievienot komentāru