Praktiski
Dārzs

Audzējam dēstus. Ko izvēlēties – kūdras podiņus vai plastmasas kastītes?0

Foto: Valdis Semjonovs

Audzējot dārzeņu un garšaugu dēstus, ražu iespējams iegūt krietni agrāk. Taču svarīgi zināt, cik lielās kastītēs un podiņos dēsti jutīsies vislabāk.

Uzbriedināmās kūdras briketes

Foto: Valdis Semjonovs

Parasti briketes ir ievietotas tīkla apvalkā, tādējādi pēc uzbriešanas neizjūk visu dēsta audzēšanas laiku.

Briketes ir piemērotas bazilika, pētersīļu un citu garšaugu dēstu audzēšanai. Pirms sējas kūdras briketes iemērc siltā ūdenī un uzbriedina. Pēc tam katrā briketē ieliek sēklu. Izdīgušais augs nav jāpiķē – to ar visu briketi (nenovelkot apvalku) var likt augsnē podiņā vai stādīt paliekošā vietā.

Dēstu kastītes

Foto: Valdis Semjonovs

Ja dēstiem sēklas sēj kastītēs, noteikti jāgādā par ūdens noteci – kastītei jābūt ar caurumiņiem apakšā drenāžai, zem tās jāliek paliktnis, kur krāties liekajam mitrumam. Kastītēs ieber substrātu, izlīdzina, viegli pieblietē, tad salaista un ļauj substrātam nosēsties. Pēc sējas kastīti nosedz ar plēvi vai stiklu, lai augsnes virskārta tik ātri neizžūtu un sēkliņas neiekalstu. Šāds segums nav vajadzīgs, ja izmanto veikalos nopērkamo mikrosiltumnīcu, jo tajā optimālu mikroklimatu nodrošināt ir krietni vienkāršāk. Ja siltumnīciņas vāks no iekšpuses norasojis, to atver un sējumus pavēdina. Kad sēklas sadīgušas, augus izpiķē podiņos vai kasetēs.

Presētie kūdras–celulozes podiņi

Foto: Valdis Semjonovs

Tie paredzēti vienreizējai lietošanai. Izmantojot kūdras–celulozes podiņus, audzētājam nav jāuztraucas, ka pārstādot augi varētu aiziet bojā (sevišķi ķirbjaugi ir jutīgi uz pārstādīšanu). Dēstus izstāda laukā ar visu podiņu, jo to saknes viegli izaug cauri sieniņām. Kūdras–celulozes podiņus nevajag dezinficēt, tie ir ražoti no sterila materiāla, labi sadalās augsnē. Pēc sējas podiņus novieto uz paliktņa vai plastmasas kastītē bez caurumiem.

Presētas kūdras–celulozes kasetes

Foto: Valdis Semjonovs

Šīs kasetes domātas vienreizējai lietošanai. Dēstus paliekošā vietā iespējams izstādīt saudzīgāk, neizņemot no kasetēm. Augsnes mitruma ietekmē biezās sieniņas kļūst mīkstas, un saknes brīvi izspraucas tām cauri. Tās netiek traumētas, un nav jātērē laiks piķēšanai.

Plastmasas kasetes

Profesionālo plastmasas kasešu ligzdām ir lielas drenāžas atveres.
Foto: Valdis Semjonovs

Kasetes izgatavo no dažādu plastmasu materiāla. Kasetes, kas veidotas no vairākiem kopā savienotiem podiņiem (ligzdām), paredzētas sīkāku augu dēstiem. Profesionālo kasešu ligzdām ir diezgan lielas drenāžas atveres, kas nodrošina liekā ūdens iztecēšanu, tādēļ substrāts pēc laistīšanas ir pietiekami mitrs, bet ne slapjš. Ir kasetes, kam ligzdas (podiņus) var noplēst pa vienai. Tās bieži vien izmanto profesionālie puķu un dārzeņu audzētāji (dēstu audzēšanas sākumā kasetes saglabā veselas, bet pirms augu pārdošanas tiek sadalītas).

Kasešu ligzdu izmēri ir dažādi:

• lielākajai daļai dēstu (salātiem, selerijai u.c.) der 2 x 3 cm ligzdas

• lauka gurķiem un citiem ķirbjaugiem piemērotākas ir 4 x 5 cm

• kāpostaugiem – ap 3 cm lielas ligzdas

Plastmasas kasešu priekšrocības un trūkumi:

+ ātrāk izaug dēsti

+ pēc izstādīšanas pastāvīgā vietā dēsti labi iesakņojas

+ kasetes var izmantot vairākas reizes vienā sezonā

+ biezsienu kasetes ir stingras

+ akurāti koptas, biezsienu kasetes var izmantot vairāk nekā desmit gadu

– dēsti kasetēs regulāri un rūpīgi jālaista, jo tās samērā ātri izžūst

– pēc izmantošanas kasetes jāizmazgā, kas ir papildu darbs

– vajadzīgas telpas kasešu uzglabāšanai

– lētās plānsienu kasetes ir trauslas, tās kalpo tikai 1–2 gadus

Plastmasas podiņi

Foto: Valdis Semjonovs

Dēstus ērti audzēt plastmasas podiņos. Kvadrātveida podiņi dod iespēju racionālāk izmantot siltumnīcas vai palodzes platību. Apaļajos podiņos augi jūtas brīvāk, toties tie aizņem vairāk vietas.

Plastmasas podiņu priekšrocības:

+ podiņus ir viegli dezinficēt

+ uzglabājot tie neaizņem daudz vietas

+ melnajos plastmasas podiņos substrāts uzkarst par dažiem grādiem vairāk nekā brūnajos vai baltajos, izaug par dažām dienām agrāk

Kā izvēlēties podiņa lielumu:

• puķu stādus audzē 10–12 cm diametra podiņos

• ķirbjaugiem izmanto 5–6 cm, kā arī 10–12 cm podiņus

• pētersīļus un seleriju piķē 4–5 cm diametra podiņos

• tomātiem, paprikai piemēroti 8–12 cm lieli podiņi

Lielākajos traukos iespējams izaudzēt lielākus augus un iegūt agrāku ražu, taču tie aizņem vairāk vietas siltumnīcā, jāpatērē vairāk substrāta podiņu piepildīšanai.

Audzēšanas sākumā dēstu podiņus izvieto cieši citu pie cita, bet, kad stādi paaugušies un to lapas sāk saskarties, podiņus retina, lai augiem piekļūtu vairāk gaismas un tie mazāk stīdzētu.

KONSULTĒJUSI SIA AGRIMATCO LATVIA VAIRUMTIRDZNIECĪBAS VADĪTĀJA KITIJA OŠENIECE

LA.lv