Citas tiesības, Manas tiesības

Atzīmes sportā – vai drīkst vērtēt bērna varēšanu un spējas piepumpēties, lēkt un skriet?

Foto - Shutterstock

Esmu lasījusi, ka sporta stundā vairs nevar likt atzīmes atkarībā no tā, cik reižu bērns piepumpējies, cik tālu aizlēcis, cik bumbu grozā iemetis. Bet mums pamatskolā tieši tā notiek. Skolotājam ir tabula, piemēram, cik tālu jāaizlec, ja grib dabūt desmit. Un bērns pārdzīvo, ka nevar aizlēkt, lai gan ļoti cenšas. Kā tad jāliek sportā atzīmes? Kur sūdzēties, ja lieto padomju laika tabuliņas? SANDRA Ogrē

Mācību priekšmets sports un tā vērtēšanas pamatprincipi ir raisījuši neizpratni daudzos vecākos, īpaši pēc tam, kad bērns, pārnākot no skolas, ir ļoti pārdzīvojis slikto atzīmi, lai gan patiešām centies izpildīt skolotāja prasības.

Svarīgas prasmes un iemaņas

Izglītības kvalitātes valsts dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Veinberga teic, ka mācību sasniegumu vērtēšanai konkrētā mācību priekšmetā jāatbilst mācību priekšmeta standartam. Likumdevējs ir izstrādājis noteikumus par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem (MK noteikumi Nr. 468), kur 20. pielikumā sīki aprakstīti mācību priekšmeta “sports” standarti un pamatprasības šā priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6., 9. klasi. Šo pašu MK noteikumu 23. pielikumā aprakstīta izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā. Atbilstīgi likumdošanai mācību sasniegumu vērtējumu veido šādi kritēriji:

• iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

• iegūtās prasmes un iemaņas;

• attieksme pret izglītošanos;

• mācību sasniegumu attīstības dinamika.

Šajos noteikumos nav ne vārda par to, ja bērns, piemēram, aizlec 3 metrus, viņam jāliek 8 balles, ja 3,5 metrus – 10 balles. Tā visa ir pedagogu interpretācija, bieži vien atavisms no padomju laikiem. Tabuliņas bieži vien tiek ņemtas no sporta skolām, kur, protams, vērtēšana ir stingrāka. Progresīvākās skolās skolotājs ņem vērā bērna veikumu iepriekšējā mācību gadā un, ja ir, piemēram, aizlēcis 10 cm tālāk, vērtējumam pievieno klāt vienu balli. Beidzot 9. klasi, bērnam jāmāk, piemēram, uzsākt skrējienu no zemā starta, jāprot izpildīt lēcienu tālumā, augstlēkšanu pārsoļojot, ar lēcieniem pārvarēt šķēršļus apvidū. Nav minēti konkrēti metri un centimetri, bet – prasmes.

Pozitīvo sasniegumu summēšana

Arī Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa apgalvo, ka pamatizglītības standartā mācību priekšmeta “sports” viens no uzdevumiem ir “radīt izglītojamam iespēju nodarboties ar sistemātiskām fiziskām aktivitātēm atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, nostiprinot un uzlabojot veselību, attīstot fiziskās spējas, sekmējot harmonisku fizisko un garīgo attīstību”. Mācību stundā notiekošajam ir jāveicina uzdevuma īstenošana. “Standarts neparedz konkrētus normatīvus (piemēram, pietupienu skaitu, skriešanas ātrumu sekundēs, iemestās bumbas grozā), kas skolēniem noteikti jāsasniedz, bet ir svarīga skolēna individuālo fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku. Tieši tas ir vērtēšanas pamatā,” teic A. Bērziņa. Obligāti ievērojamie vērtēšanas nosacījumi ir definēti pamatizglītības standarta IV un V nodaļā, piemēram, prasību atklātības un skaidrības princips. Mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem, kas balstās uz pozitīvo sasniegumu summēšanas principu. Tas nozīmē, ka iegūto pamatizglītību vērtē, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī.

Nevis rezultāts, bet dinamika

Sporta stundas nav profesionāls treniņš, kurā par galveno mērķi izvirza augstu rezultātu. Skolā mācību priekšmets sports ir mācīšanās process, kura vērtējums ataino, cik labi bērns apguvis noteiktu kustību, vingrinājumu elementus. Vērtējumam vajadzētu būt kā motivācijai, bet bērniem ar ne tik attīstītu fizisko formu tas bieži vien ir kā sods par nespēju aizlēkt pietiekami tālu, noskriet ļoti ātri utt. Skolotājam būtu jāņem vērā bērna individuālā attīstības dinamika, skolēna spējas, attieksme pret sportu, nevis hronometra vai mērauklas cipariņi.

Bērnam nav jājūtas kā neveiksminiekam

Ja vecāks jūt, ka bērnam sporta stundās notiekošais ir traumējoši, vispirms ieteicams aprunāties ar sporta skolotāju. Katrā skolā ir izstrādāta iekšējā kārtība, kas precīzāk nosaka tos principus, kādus skolā ievēro attiecībā uz pārbaudes darbiem un to regularitāti, mājasdarbiem un to apjomu, mācību sasniegumu vērtējuma uzlabošanas iespējām.

Savukārt, ja vecākiem ir šaubas, vai pedagogs viņu bērna apgūto mācību saturu, piemēram, mācību priekšmetā “sports” vērtē atbilstīgi minētajos izglītības standartos noteiktajam, vai ir sūdzības par konkrētas izglītības iestādes pedagoga darbu (tajā skaitā mācību sasniegumu vērtēšanu), vecākiem ieteicams vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Lai dienests varētu sākt pārbaudi, nepieciešams sniegt precīzu informāciju par skolu un pedagogu. Iesniegumu var iesniegt elektroniski kvalitātes dienesta tīmekļa vietnes www.ikvd.gov.lv sadaļā Kontakti, pa pastu, piesakoties uz konsultāciju klātienē vai ierunājot savu jautājumu uzticības tālrunī: 67358075 (automātiskais atbildētājs). Ja vecāki vēlas saņemt atbildi, noteikti būtu jānorāda kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta vai pasta adrese), uz kuru atbildi sūtīt.

15 Komentāri

  1. šis jautājums ir tikpat stulbs, kā jautājums par vērtēšanu kopumā. Nu un vai drīkst vērtēt bērna matemātiskās spējas, mūziku, vizuālo mākslu, valodas izjūtu, u.t.t..
    Nu jau esam pietiekošus ņurņakus sportā izaudzinājuši , ka bērniem līkas muguras un veselība tāda, ka armijā nav ko paņemt., ne veselu bērnu piedzemdēt.
    Vecāki, uztraucieties par to, ko vajag!

    1. Jā,es piekrītu ,ka bērni tagad ir fiziski neattīstītāki,bet ja viņam ir veselības problēmas,bijusi sirds operācija,visu nevar izdarīt uz ok.

    2. Tu pats esi ņurņaks, ja gribi savus bērnus audzināt armijai uttt. Bērns ir personība, dažreiz viedāka par savu tēvu un māti kā izskatās. Un ar bērniem manipulē sistēma ne mazāk kā ar mums, tikai viņi nemāk aizstāvēties kā pieaugušie.

  2. Paldies dievam kāds sācis runāt par bērnu vērtēšanu mācību priekšmetos.Arī mani tas satrauc jau sen. Sports- jā tas ir tas priekšmets sauksim tā kur bērnu vērtē tiešām pēc padomju laiku tabulām, ja nevari, neproti tev slikta atzīme. Tas jautājums būtu cītīgāk jāizskata visās skolās, es uzsveru visās,kapēc? Pateikšu, tapēc ka priekškam bērniem prasa izziet ārsta apskati,ja neievēro ārsta uzrakstīto diagnozi, kapēc? Ja runā ar pedagogu, atbilde- mēs nevaram bērnam nodrošināt individuālu sporta nodarbību. Man jāstrādā ar visiem bērniem man vienam nav laika nu tad lai sēž malā, bet kāda atzīme – slikta ,bērns atnāk mājā raud, pārdzīvo vai tas nav aizskaroši.Ko tad mēs gaidam no bērniem,par viņu uzvedību,attieksmi utt. Jūs teiksiet ne jau visi bērni, visi pedagogi protams piekrītu. Es runāju par bērniem,kas grib bet tiešām nevar. Pedagogi ir gan saprotoši,gan tādi kuriem vienalga. Ir pedagogi kas sevi atdod ar sirdi un dvēseli savam darbam, bet ir tādi ,kas atzīmes liek pēc sejas vai vecāku ieņemamā amata diemžēl. Paldies dievam, ka man vairs nav jāsaskaras ar šo netaisnību.Bet visu to atceroties, sāp sirds un dvēsele par tām mazām sirsniņām, kas tik ļoti centās nopelnīt labu atzīmi, bet neizdevās izpatikt pedagogam.

  3. Nu Ādažu skolā neko labu nevaru teikt par sporta skolotāju. Es jau pateicu savam bērnam, lai atzīme ir tāda, ka var izvilkt, nekad sevi nepārpūlē un nedaru neko, kas liek ciest fiziski un morāli un ikreiz visu sīki atstāsta par katru skolotājas gājienu.

  4. Ādažu vidusskolā ir ļoti ciniska sporta skolotāja Lēruma, lai gan stundas laikā dzer kafiju no krūzītes ar uzrakstu-labākā skolotāja un uzkož bulciņu.

  5. Man šķiet, ka “tabuliņas” vērtēšanai ir nevis padomju atavisms, bet tieši pēdējo gadu ieviesums. Matemātikā katram mazākajam darbiņam vajag tabuliņu, lai visiem kritēriji būtu vienādi. Un tas pats jau sanāk. Ir skolēni, kuri gandrīz visos darbos tiek līdz 8 – 10, un ir tādi, kuriem 4 ir “dzīves mērķis”, to pašu spēju dēļ. Un man nav tiesību ielikt 4 par centību vien. Kas notiks, kad bērnus ar mācīšanās traucējumiem integrēs parastās skolās – viņi tak nekad nepārkāps 3 robežai, ja jāvērtē pēc ‘tabuliņas” nevis attieksmes.

  6. Kritērijs ir zināšanas nevis attieksme,attieksme var būt aprakstoša,bet atzīmi jāliek par zināšanām,citādi nebūs nekādas skaidrības,kas ir bērnu galviņās.Aprakstoši vērtējumi-mūzikā,vizuālajā mākslā un sportā,bet klasiskajos priekšmetos jābūt atzīmēm,citādi nebūs nekādas skaidrības par bērnu patieso zināšanu līmeni.

  7. Bērns no dzimšanas ir jātrenē lai uz skolas laiku jau būtu spēcīgs-Ābecē mācām jau agri agri tāpat arī sportā tā būtu jābūt

  8. Tad jau neko nevar vērtēt,jo atkal vienam padodas matemātika,citam valodas ,bet citam sports.Vienmēr būs kāds ,kurš tiek vērtēšanas jomā apdalīts.

  9. Matemātiku un valodas var iemācīties, bet, ja nav fiziskās veselības un dotumu (piem. īss augums), dziedamās balss vai dotību vizuālajā mākslā,krāsu redzes, tad “10” šajos priekšmetos nedabūt, lai cik izcils būtu apgūstamajos priekšmetos, līdz ar to vidējā atzīme būs zemāka.

  10. Daļēji atkārtošos, bet kāpēc jautājums pēkšņi ir par sportu, kāpēc ne par matemātiku, mūziku, vizuālo mākslu, fiziku u.t.t.
    Visos priekšmetos ir jāvērtē vienādi, vai nu pēc tabuliņas kur konkrēts sasniegums ir konkrēta atzīme, vai arī pēc individuāla progresa, un bez kādiem izņēmumiem konkrētiem priekšmetiem.
    Galu galā skola ir gatavošanās pieaugušo dzīvei, kur vērtēšana būs vēl skarbāka.
    Pirmajās klasēs bērni tiek saudzēti un atzīmes netiek liktas, bet vēlāk viņi ir jāvērtē, neviens noteikti negribēs iet pie ārsta kuram ir bijis ļoti liels individuālais progress, bet ar visu to sasniegts ir kāds četrinieka līmenis.

  11. Būtu labāk mācījuši ārstniecisko vingrošanu, kas visiem turpmākajā dzīvē būs noderīga un vajadzīga agri vai vēlu. Lai zinātu kā pareizi pastiept muskuļus, kad pie slodzes ieelpot, kad izelpot un citas noderīgas lietas. Tie normatīvi tikai rada bērnos mazvērtības sajūtu un viņi sāk izvairīties un bastot šīs stundas. Un ja jau tik šķības tās muguras, tad to var labot tikai atbilstoša vingrošana, nevis tāllēkšana, augstlēkšana vai skriešana. Nav jāaudzina mīkstmieši, bet visa pamatā ir vingrošana. Tad iemācīt tehniski pareizi darīt visu pārējo.

Pievienot komentāru