Mājas, Sadzīves tehnika

Atkal visi naži neasi! Kas ir labāk – asināt pašam vai uzticēt meistaram?

Foto-Shutterstock

Laikam mājās nav saimnieka, atkal visi naži neasi! – tādu frāzi esam dzirdējuši ne reizi vien. Tālākā rīcība jau ir katra paša ziņā: ķerties pie veikalā nopirkta nažu asināmā, slīpripas, galodas, steigties uz kādu asināšanas darbnīcu vai meklēt meistaru, kurš nazi uztrīs kā žileti.

Dažādas metodes

Pareizi uzasināt nazi nebūt nav tik vienkārši, kā šķiet pirmajā mirklī. Procesā jāņem vērā visai daudz knifiņu. Viskvalitatīvākā un perfektākā metode, saudzējot nazi un paildzinot tā mūžu, ir pašrocīga asināšana. Ogrēnietis Alvis Ziemelis zina, kā nazi uzasināt, lai ar to būtu apmierināta gan saimniece, gan prasīgs šefpavārs. Viņš ir tehnisks cilvēks, jo prot automašīnu salabot pat Dakāras rallija smiltīs, un pieredzējis mednieks.

– Būtisks ir gan materiāls, no kā nazis izgatavots, gan tā lietošana un līdz ar to asināšanas leņķis. Tikpat svarīgi izmantot piemērotas cietības galodas, turklāt vajadzīgs vairākas ar atšķirīgu graudu izmēru, – stāsta Alvis.

Nazi var arī sabojāt

Visbriesmīgākais veids, kā nazim var nodarīt pāri, ir pielikt to pie elektriskās slīpmašīnas jeb smirģeļa. Nepiemērota ripa, pārāk liels griešanās ātrums vienā mirklī sabojās asmeni, noplēšot tos dažus tērauda mikronus, kas griež. Turklāt straujās berzes dēļ metāls pārkarst un mainās tā struktūra. Izlabot šādu nazi ir ļoti grūti.

Otrs veids, kā var sabojāt nazi, – izmantot veikalos nopērkamos asināmos, kur asmens jāvelk cauri divām ļoti cieta materiāla plāksnītēm. Pirmajā mirklī gan šķiet, ka nazis kļuvis ass, taču jau pēc maza brīža darbība jāatkārto vairākas reizes. Ar šīm ierīcēm asmenī ievelk rievas, kas ir paralēlas asmenim, bet pretējas griešanas virzienam. Turklāt tās ir pārāk abrazīvas un drīzāk bojā, nevis uzasina asmeni. Galu galā nazis kļūst nelietojams un neatliek nekas cits, kā meklēt citus asināšanas paņēmienus.

Tāpat nažus nevajadzētu asināt ar pārāk rupjām galodām, kas domātas izkapts asināšanai. Asināšanas leņķis

Svarīgs ir asināšanas leņķis. Piemēram, filējamo nažu asmeņus asina 6–9 grādu leņķī (mērot no naža centrālās plaknes uz vienu pusi). Taču ar tiem jāvairās pieskarties kauliem, zivs centrālajai asakai, par virtuves dēlīti nemaz nerunājot. Asmens smaile ir tik plāna, ka tā vienkārši nolieksies. Griežot uz naža parasti spiežam ar viena vai divu kilogramu spēku. Slodze uz asmens maliņas, kas ir ļoti plāna un kam saskares laukums ir niecīgs, šādā situācijā būs jau vairāki simti kilogramu, un tāda slodze saloka jebkuras cietības metālu.

Virtuves nažus, šefpavāra nažus un vairākumu citu sadzīvē izmantojamu nažu asina 10–20 grādu leņķī. Rūpnīcā tos parasti uzasina 18–20 grādu robežās. Vēl lielāks leņķis ir medību un kabatas nažiem. Ar šādi uzasinātiem nažiem nav jābaidās pieskarties kaulam un citām cietām virsmām.

Izpēti asmeni!

Vērtējot nazi, jāņem vērā arī tā asmens uzbūve. Labam asmenim, ko paredzēts izmantot virtuvē, parasti ir tikai divas plaknes. Viena no tām ir griezošās daļas plakne, otra – pārējā asmens daļa līdz pat tā virsai jeb nolaide. Jāasina tikai daļa, ar kuru griež, un tā parasti nav platāka par milimetru. Savukārt nemākulīgi rīkojoties ar galodu, asmeni mēdz saskrāpēt pat līdz pusei. To, kā šī maliņa jāasina, var iegaumēt, vērojot izgatavotāja asinājumu. Medību nažiem un tiem, ko izmanto sarežģītos apstākļos, kur vajadzīgs mehāniski izturīgs asmens, var būt trīs plaknes. Taču arī šiem nažiem jāasina vien šaurā griezošā daļa.

Tāpat diezin vai izdosies kvalitatīvi uzasināt nazi, kas par dažiem eiro iegādāts lielveikalā. To materiāls, kaut gan nerūsē, ir pārāk mīksts un neizturīgs, tāpēc asināt nav jēgas – nevar izveidot kvalitatīvu maliņu, kas domāta griešanai.

Ar ko tad asināt

Ikdienā jāpielabo griezošā maliņa. To vislabāk izdarīt uz piemērota materiāla asināmā stieņa. Ideāli, ja tam ir smalku dimanta graudiņu pārklājums. Uz stieņa var atliekt aizliekto maliņu, izlabot nelielus defektus (tiesa, noliekšanos ar aci redzēt nevar). Pielabošanai var izmantot arī plakanu dimanta galodiņu.

Savukārt asināšanai izmanto dažāda raupjuma galodiņas. Parasti tās ir izgatavotas no krama karbīda vai alumīnija oksīda, pievienojot saistvielas. Galodiņu samitrina un, ievērojot pareizos asināšanas leņķus, asina. Sāk ar rupjāku galodiņu un beidz ar ļoti smalku, kas griezošo maliņu nopulē spoguļgludu. Vēl ir īpaši asināmie akmeņi, bet tie dārgi maksā. Rezultāts būs labāks, izmantojot arī asināmās dimanta galodas. Ja nazis ir no ļoti cieta materiāla, ar ierastajām galodām asināšana var neizdoties, tāpēc kvalitatīvus nažus ieteicams asināt gan ar speciālajiem akmeņiem, gan dimanta asināmajiem.

Ar roku noturēt pareizo slīpumu ir ļoti sarežģīti, tāpēc labāk izgatavot vai iegādāties palīgierīci, kas palīdz noturēt vajadzīgo leņķi.

Ja asināšana pašam šķiet pārāk sarežģīta, labāk mājās veikt tikai pielabošanu, bet asināšanu uzticēt pieredzējušam meistaram.

Pievienot komentāru