Daiļdārzs, Dārzs

“Pieradinām” kaprīzās ārzemju rozes

Foto - Shutterstock

Pēc kataloga pasūtīju rožu stādu. Bija mazliet pastīdzējis. Dobē pērn auga vārgs. Kas būs šogad – nezinu. Vai vainojams tas, ka ir ārzemju stāds, šķirne vai nepiemēroti apstākļi? Pasūtīju vēl dažas rozes, bet tagad bail, ka kaut ko daru nepareizi. ZAIGA Babītē

Ceļojot gadās visādi

Dārznieku pieredzes ar “ārzemju rozēm pa pastu” ir ļoti atšķirīgas, skaidro Latvijas Nacionālā Botāniskā dārza rožu speciāliste Ilma Nereta. Ir gan laba, gan slikta pieredze. Viņa uzskata, ka šāds pirkums atmaksājas tikai tad, ja vēlas ieaudzēt kādu šķirni, kura pie mums nav nopērkama. Pirmkārt – cenas no ārzemju katalogiem sūtītajām rozēm ir daudzreiz lielākas nekā vietējam audzējumam. Otrkārt – jāņem vērā, ka rožu šķirnes greznā daļa tiek potēta uz spēcīga potcelma, kuru katrā valstī izvēlas citu. Tas atkarīgs no klimatiskajām īpatnībām. Latvijā potētajām rozēm tiek izraudzīti tādi potcelmi, kas spēj izturēt ziemas un mainīgus laika apstākļus. Treškārt – ceļojot augs var ciest (iekalst, izstīdzēt). Varbūt pat pirmajā brīdī, atverot skaisto iepakojumu, tas nav redzams, bet stress augam noteikti ir bijis. Var gadīties arī, ka izvēlēta neizturīga šķirne, kurai pie mums nav izredžu pārziemot.

Stādu pieradina pamazām

Ar saņemto stādu rīkojas saudzīgi. Nevajag to tūliņ stādīt ārā saulē un vējā. Nereti stāds atnāk tā sauktajā rozā dzinumu fāzē, kad tie ir izstīdzējuši, gaiši. Tad nu jāizlemj, vai vēl mazliet pamocīt augu podā un paturēt paēnā vai siltumnīcā, vai stādīt paliekošā vietā, lai tā mokas beidzas.

Ap jauno stādu (tas attiecas arī uz citiem rožu stādiem) pavasarī vajadzētu veidot noēnojumu. Pretsalnu plēve nederēs. Vislabākās ir dažādas meijiņas. Labi, ja tām jau ir lapas. Kamēr tās dažas dienas kaltīs, augs būs pieradis pie āra dzīves. Ja izstīdzējušo dzinumu gali apsals vai apdegs saulē, nav liela nelaime. Krūms augs vēl kuplāks. Ja pēkšņi nāk liela salna, ap meijām var aptīt agrotīklu.

Rozes pēc pasūtījuma parasti tiek tirgotas jau apgrieztas stādīšanai piemērotā augstumā. Taču noteikti jāievēro, ka visas rozes jāstāda padziļināti. Potējuma vietai jābūt 7–10 cm zem augsnes līmeņa. Seklāk nedrīkst, jo jārēķinās, ka augsne vēl nosēdīsies. Bet potējuma vieta nedrīkst būt plika – tā ir droša auga bojāeja. Pietiekami dziļi iestādīts krūmiņš pat ziemā apsalis varēs atjaunoties.

Jau augošām rozēm ik pavasari vēlams uzbērt augsnes, komposta vai rozēm domātās kūdras substrāta kārtiņu, jo zeme ziemā nosēžas un vasarā noskalojas ar ūdeni. Arī paši stādi it kā lien uz augšu. Populārā mizu mulča rozes nebaros, to nevajadzētu bērt biezā kārtā. Pirms barojošās kārtas uzbēršanas šo neauglīgo slāni nogrābj.

Ja rozes stāds atsūtīts stādīšanai nepiemērotā laikā (pārāk agri pavasarī vai vēlu rudenī), tā podiņu var ierakt neapkurināmā plēves siltumnīcā. Kad Nīderlandē vai Anglijā jau ir pavasaris, pie mums vēl ziema. Tādēļ augu pieradina pamazām.

Rozēm vajag saņemties

Ir arī rožu šķirnes, kurām stādi pirmajā vai pat otrajā dzīves gadā (ja apstākļi nav ideāli) dobē var izskatīties diezgan vārgi. Piemēram, tā sauktajām angļu rozēm ir kopīga iezīme – stādiņi izskatās diezgan nīkulīgi. Arī pirmos pāris gadus tās izskatās vārgākas par savām vienaudzēm. Taču, kad sāks augt pa īstam, veidos spēcīgus krūmus.

Lai roze augtu spēcīgāka, tā pēc iestādīšanas vismaz līdz pusei jāapgriež (ja tas jau nav izdarīts audzētavā). Daudzi rožmīļi tieši šajā ziņā grēko un žēlo garo dzinumu. Tāpat nedrīkst žēlot ziedus. Pirmajā gadā rozei nevajadzētu ļaut ziedēt – pumpurus izlauž. Ja tomēr nevar nociesties, vasaras otrajā pusē (pavasarī stādītam augam) atvēl veidot vienu ziedu. Taču pēc uzplaukšanas to tūliņ nogriež.

Lai krūms ātrāk būtu sevišķi liels un skaists, vienu ceru veido, stādot divus augus, kas izvietoti viens no otra ap 30 cm attālumā.

Šopavasar daudzas rožu dārzu saimnieces bēdāsies, ka dzinumi būs nosaluši līdz zemei. Taču tas augam nemaz nav slikti. Šāda apsalšana aizkavēs ziedēšanas sākumu, taču pašam augam nāks par labu. Apgrieztas, aprušinātas un bagātīgi samēslotas tās augs griezdamās. Jaunie dzinumi, kas izaugs, būs spēcīgi un veselīgi, pat kaitēkļi un slimības tiem tuvosies nelabprāt.

Audzējot dobē vairākas rozes kopā, pavasarī visas ieteicams apgriezt vienādi augstu, lai tās vienlaikus sāk cīņu par vietu zem saules. Ja blīvā stādījumā kādu nocērp vairāk, citu mazāk, zemāk apcirptā paliks ēnā un nonīks.

3 Komentāri

  1. Ne vienmēr ārvalstīs pasūtīti stādi ir dārgāki. Pasūtīju no Poļu rožu audzētavas 25 rožu šķirnes, kas man ar visu kurjera piegādi izmaksāja krietni lētāk kā pērkot Latvijā. Stādi atnāca 4 dienu laikā spēcīgi, skaisti, tikko sākt plaukušām lapiņām.

  2. ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Pievienot komentāru