Dārzs, Sakņu dārzs

Selerijas – pagrabā, lapas kaltēšanai. Ārijas Rudlapas dārza darbu dienasgrāmata

Foto - Fotolia

19. oktobris. Dārza darbiem nelabvēlīga diena
Cūcības likumi vienmēr piepildās par 99%. Merkurs mezglojas, Mēness sāk jaunu aprites ciklu, kas sēšanu, stādīšanu un novākto ražu ietekmē nelabvēlīgi. Toties diena saulaina un skaidra. Salna naktī bijusi, bet ne pārāk nikna. Iesnas arī sāk pāriet. Visos ieteikumos atveseļošanās procesa veicināšanai tiek ieteiktas kustības svaigā gaisā. Nolemju, ka lapu grābšana atbilst šiem nosacījumiem un dārzam nekādu ļaunumu nenodarīs.

Grābju lapas un nogriežu nodzeltējušās peoniju lapas. Visu vedu uz komposta kaudzi. Kādreiz centos puķu dobes piesegt ar nobirušajām lapām. Tagad vairs tā nedaru, jo tajās labi pārziemo visu veidu gliemeži un pavasarī nograuž visu, kas tiem garšo. Ķermenis izkustinās un pašsajūta uzlabojas, arī deguns vairs netek bez apstājas. Veiksmīga darba terapija. Nopriecājos par paveikto, bet kokos lapu vēl daudz, tā ka uzvara ir īslaicīga.

20. oktobris. Sakņu diena
Skaista un saulaina rudens diena. Meteodienesti naktī sola salnas. Novācu sakņu selerijas un pētersīļus. Sakņu selerijas nav vēlams apsaldēt, jo tad tās slikti glabājas. Šogad izaugušas tā nekas, saknes manas dūres lielumā.

Bija apmierināta ar savu veikumu, kamēr nebiju piegājusi pie lielveikala dārzeņu stenda. Tad sapratu, ka man nav ar ko lepoties, jo tur redzamās seleriju saknes bija kārtīga greipfrūta lielumā. Neko darīt, kas izaudzis, ar to jāiztiek. Ja tā padomā, ko es darītu ar to milzu sakni? Zupai, salātiem un sautējumam man pilnīgi pietiek ar to izmēru, ko esmu izaudzējusi.

Seleriju lapas saudzīgi savācu kaltēšanai. Pie reizes novācu arī skābēšanai domātos kāpostus, jo arī tos nav vēlams apsaldēt. Vēlos un zilos gan vēl apzināti atstāju uz lauka, jo tie no neliela sala nebaidās un turpina augt arī vēlā rudenī. Ar zilo kāpostu šķirni “Marss” ne pārāk veicas, jo kvalitatīvu galviņu ir maz, var būt, ka problēma ir augsnē vai kaut ko esmu palaidusi garām audzēšanas laikā.

No pieredzes gan zinu, ka ar izaugušajām ir pietiekoši, ja pat ne par daudz. Uz lauka vēl paliek melnie rutki un puravi. Pirmos sēju vairākkārt sakņu dienās pirms un pēc Jāņiem. Daži izziedējuši īpatņi ir jūlija sākumā sētajos, bet citādi izauguši tā nekas.

21. oktobris. Ziedu diena
No solītās lielās salnas nekā. Atkal jauka rudens diena. Iestādu dažas tulpes un saglabātos hiacinšu sīpolus, ko aizgājušajā ziemā biju saņēmusi kā ziedošas podu puķes. Ķeros pie dāliju norakšanas. Sāku ar smukākajām ko noteikti gribu saglabāt. Izroku, nopurinu augsni un nogriežu lapas. Gumi izauguši labi. Salieku kastē un nolieku  glabātuvē līdzās kartupeļiem. Tas gan nenozīmē, ka esmu novākusi visas, bet par pārējām varu padomāt, vākt vai ne.

Jāatceras paprasīt kaimiņam sausās ēveļskaidas, lai būtu kur iepakot dāliju gumus ziemā. Tad pārcilājot vēl pārskatīšu, vai kaut kas nav sācis bojāties. Vēl noroku galtoniju sīpolus un vakars klāt. Kāpēc rudenī ir tik īsas dienas, ja darāmā tik daudz?

22. oktobris. Lapu diena
Pelēks, miglains un apsarmojis rīts. Gaisma līdzīga kā agrā pavasarī sniegam kūstot. Atkal sabirušas lapas. Migla un sarma saglabājas visu dienu. Saule tā arī neparādās. Termometra stabiņš balansē ap 00 C, bet mitrais gaiss uzdzen drebuļus.

Bez sirdsapziņas pārmetumiem pievēršos kulinārijai un skandināvu detektīvromānam. No tomātiem un sīpoliem vāru spāņu tomātu mērci pēc receptes, ko atradu vecākā žurnālā. Skandināvu detektīvromānu autori gan ir nesaudzīgi pret sabiedrību, kurā dzīvo. Manā padomju jaunībā teiktu, ka nežēlīgi ataino pūstošo kapitālismu!

Par dārzkopību grāmatā nav ne teikuma, labi vien ir. Šā žanra literatūrā dārzkopji un lauksaimnieki parasti ir negatīvie tēli, un dārzos vienmēr tiek norakti noziegumu upuri un citas liecības. Taču dažreiz gadās izlasīt arī kādu interesantu sadzīves vai dārzkopības paņēmienu aprakstu. Jaunā viļņa detektīvos nav gadījies nekas tāds. Tas laikam saistīts ar lauksaimniecības industrializāciju.

23.oktobris. Lapu diena
No rīta aplaistu telpaugus. Nopriecājos par acālijām, kas sākušas ziedēt. Diena veidojas tīri jauka, bet vēlā priekšpusdienā termometra stabiņš vēl turas pāris grādus zem nulles. Dārza darbus šodien neplānoju. Kokiem vēl arī visas lapas nav nobirušas.

24.oktobris. Lapu diena
Gaiša, saulaina, bet vēsa diena. Nolemju, ka palikušie dārzeņi var pagaidīt siltāku laiku, lai zeme tos atdzirda pēc salnas. Tā jau arī ir jādara, jo siltajā zemē tie atveseļosies, jo ir dzīvi, bet, sasaluši novākti, lemti sapūšanai.

Atkal ķeros pie lapu grābšanas un aizvākšanas no pagalma un dārza. Tā vien liekas, ka koki manī noraugās ar ironiju, īpaši kastanis, kuram cekulā vēl daudz lapu. Vedu tos uz savu tā saukto komposta kaudzi. Jāatzīst, ka godu man tā nedara. Pietrūkst laika un spēka visu izdarīt tā, kā vajag, bet iespēju robežas cenšos.

Jaunajā M. Tūnas biodinamiskajā kalendārā ir vairāki interesanti raksti par augu atlieku kompostu gatavošanu. Būs jāpalasa detektīvromānu vietā. Kompostēšanas prakse biodinamiskajā lauksaimniecībā ir labi izkopta.

25. oktobris. Augļu diena
Rīts miglains. Vējš gan pūš tik nikni, ka jāpietur ausis, lai neatplēš. Jā, dārza darbi nav spiesta lieta, labāk tos atlikt uz vēlāku laiku. Vējš cenšas noraut lapas no kokiem un atpūst uz manu tīro pagalmu to mantu no citām teritorijām. Izskatās gandrīz tāpat kā pirms grābšanas. Ne vējam, ne lapām nav robežas. Pēcpusdienā retām pārslām parādās solītais sniegs, bet tas tikpat ātri nokūst. Arī niknais vējš pierimst. Kopā ar vēju atlidojuši dažādi putni, strazdi, sīļi, par zvirbuļiem un zīlītēm nemaz nerunājot. Visi meklē kaut ko ēdamu.

Pievienot komentāru