Praktiski
Dārzs

Izskatās, vasara būs sausa! Sākam publicēt Ārijas Rudlapas dārzkopes dienasgrāmatu 0

Foto – Shutterstock

17.maijs. Sakņu diena. Iespējams, vasara būs sausa.

Tā kā Mēness atrodas Mežāža zvaigznājā, stādu sīpolus. Pēc vācu biodinamisko lauksaimnieku atziņām tas esot labākais laiks šo dārzeņu likšanai zemē. Zeme ir irdena, un labi strādājas. Siltais laiks pamodinājis arī nezāles, to dīgsti sasnieguši balto diegu fāzi.

Šajā stadijā tās ir viegli apkarojamas ar rušināšanu, asni ir trausli un salūst, nokļuvuši saulē, tie ātri izžūst.

Ja nezālei izdevies virs augsnes izveidot veselīgas dīgļlapas, tā jau ir daudz dzīvotspējīgāka. Stādu sīpolus, izskatās, ka esmu sagādājusi pārāk daudz sēklas materiāla. Būs sarkani, balti un dzelteni.

Negribas palaist arī no mammas mantotos čemuru sīpolus. Stiprinu tos ar draudzenes iedoto lignosilīciju. Tas brīnums esot radīts no koksnes. Izskatās pēc izkaltētas melnas kūdras. Beidzot iestādu arī vasaras ķiplokus. It kā pavēlu, bet ko lai dara, ka tā sanācis. Sēklas materiāls iegūts no citas draudzenes, bet veselīgs. Dažas galviņas vēl glabājas no 2015. gada ražas.

Ķiplokiem stādīšanai der tikai malējās nesimetriskās daiviņas, vidējās paliek apēšanai. Iesēju vēl sakņu, pētersīļus, galda bietes un burkānus.

Beidzot arī gaidītais lietus ir klāt. Tāds silts mierīgs pavasara lietutiņš. Iznesu pagalmā pārziemojušās pelargonijas un fuksijas, lai pierod pie jaunajiem apstākļiem. Kas to zina, kā būs ar nokrišņiem vasarā. Izskatās, ka bērziem lapas paplaukušas vairāk, tas liek domāt, ka vasara būs sausa.

18.maijs. Sakņu diena. Sakne augam ir galvenais

Šim pavasarim neierasti silts rīts. Termometrs pulksten 8 jau rāda 20 grādus. Atveru siltumnīcu. Un apskatu savus stādeļus. Liels vīngliemezis jau iekārtojies kastītē un brokastīs tiesā manus kāpostus. Aizmetu iebrucēju tālu zālē. Citādi viss kārtībā. Dārzā tieku tikai vakarā.

Izstādu patstāvīgā vietā koniskos kāpostus, pārējos nolieku no gliemežiem drošākā vietā. Pa dienu pazuduši sadīgušie bazilika asni. Acīmredzot kāds mīkstmiesis tos uzkodis 2. brokastīs. Nesu atpakaļ siltumnīcā un nolielu augstāk.

Iestādu vēl sakņu selerijas. Stādiņi šogad tādi nelieli, kaut gan sēju jau februāri. Vēl metru gara vadziņa ar Petrovas rāceņiem. Kādu jau pa vasaru nograuzīsim, manā ģimenē ne īpaši cienīti dārzeņi. Vakars silts un darboties gribas, iesēju arī gurķus, soju un kabačus. Mierinu sevi ar kolēģes viedajiem vārdiem, ka sakne augam ir galvenais, ja ir kārtīga sakne – izaugs arī pārējais. Savā ne pārāk veiksmīgajā dobē vēl iestādu dažus lauvmutīšu un kohiju stādus.

Pieminētā kolēģe man iedāvināja no sēklām audzētus pelargoniju stādus. Tie gan nav mierā ar manu bioloģisko audzēšanu. Lapas kļūst baltas, laikam trūkst sēra. Iestādīju tos lapu kompostā.
Izrauju savus pakčoi un dodos gatavot vakariņas. Šie Āzijas kāposti esot jācep, nevis jāēd kā salāti. Nu pamēģinu. Ēst jau var.

20.maijs. Ziedu diena. Beidzot zied ķirši

Pietika ar pāris dienām, lai uzziedētu pienenes un zāle izaugtu gandrīz 10 cm gara. Beidzot zied ķirši un plūmes. Manā dārzā saplaukušas neaizmirstules. Katru pavasari cīnos ar dēlu, kura pārziņā ir zāles pļaušana, lai atstāj kādā malā dažus cerus sēklai. Neaizmirstulēm jāļauj izsēties. Tās sadīgst un izveido rozeti, bet zied tikai nākamajā pavasarī. Zvērinātie mauriņkopēji ir to lielākie ienaidnieki. Mārpuķītes pļaušanu pacieš daudz labāk. Zied gaiļpieši, pēdējais laiks tos ievākt tējai. Arī šiem augiem jāļauj izsēties, nevajag noplēst pēdējo ziedkopu un noskūt lapas līdz zemei. Suns, glābdamies no karstuma, izracis bedri blakus jauniestādītajiem bukšiem un izstiepies visā garumā tajā. Skaidroju, ka tā tomēr ir dobe, taču palieku nesaprasta. Suns apvainojies pamet ērto vietu, taču ne uz ilgu laiku. Apgriežu podā pārziemināto hortenziju. Izdzīvojusi tika viena no trijām. Arī šī diezin vai ziedēs.

21.maijs. Lapu diena. Esmu ieberzusies ar radinieku lilijām

Jauks un silts svētdienas rīts. Atveru siltumnīcu, pārlaižu acis stādiņiem. Liekas, viss kārtībā. Radiniece, noklausījusies manas žēlabas par bojā gājušajām dālijām, aicina mani ciemos un piedāvā adoptēt kādu daļu no viņas krājumiem. Notikumam par godu nolemju izcept rabarberu rausi.

Pirms vairākiem gadiem mēģināju izaudzēt jaunus rabarberus no sēklām. Lielāko daļu jauno augu aprija gliemeži, bet viens izdzīvoja. Ļāvu tam augt savā vaļā. Beidzot vajadzētu nogaršot. Kāti ir maigi un gandrīz bez šķiedrām. Gliemeži jau paspējuši pirms manis tos apgrauzt. Kopā ar kātiem viegli izlaužas arī ziedaizmetņi.

Beidzot esam nonākuši līdz dāliju pārņemšanai. Māsīcas vīrs noprasa, vai man esot plēve, ko ieklāt mašīnā. Saku, ka man ir kastes. Uzmetis tām acis, radinieks ironiski nosmīn un liek pagriezt mašīnu ap stūri, tuvāk man paredzētajam dāliju kalnam. Nu gan esmu ieberzusies, bet jau par vēlu. Manām kastēm tiek pievienotas citas kastes un viss lērums ātri iekrauts mana auto bagāžniekā. Ūuu! Mājās mani sagaida motorizēts kentaurs, kas plosās pieneņu pļavās.

Piebraucis tuvāk un apstājies, tas pieņem mana dēla veidolu. Ātri cenšos izdomāt un pateikt, ko nevajag pļaut, bet ir jau par vēlu, manas no sēklām audzētās martagonlilijas ir kritušas par upuri tehnikas progresam.

22.maijs. Lapu diena. Kāpostu spradžus apkaisu ar pelniem

Rīts vēss, zāle sausa, rasas nav. Varbūt būs lietus? Debesis gan dzidri zilas, bez nevienas mākoņu skrandiņas. Agros kāpostus atraduši spradži. Apputinu tos ar pelniem. Uzpurinu arī pa saujai dīgstošajiem redīsiem. Mazās svītrainās vabolītes ir ļoti aktīvas šādā sausā, vējainā laikā. Var gadīties, ka kāposti no rīta vēl bija, bet vakarā to vairs nav. Pelni ir palīdzējuši, es savus kāpostus  atrodu vagā. Ar dalītām jūtām uzņemu ziņu par zāles pļāvēja tehniskajām problēmām. Vaina neesot bīstama un lielākā daļa zālienu jau nopļauta. Paldies Dievam! Manas neaizmirstules vēl nedēļu drošībā.

No lietus nekā. Aplaistu stādus un aizvedu uz komposta kaudzi sapļauto zālīti. Visi krāšņie pieneņu ziedi pārvērtušies pelēkzaļā masā. Nesaprotu, kāpēc jaunieši tik ļoti nemīl šos košos augus. Tie zied tikai dažas nedēļas gadā.

23.maijs. Lapu diena. Nešpetneles gārsas atkal iekaro ziemciešu dobi

Rīts apmācies un vēss. Varbūt beidzot būs lietus. Stādi prasīties prasās dobēs. Pa dienu nedaudz norasina, bet nekā nopietna. Lietus ūdenī tik daudz ziedputekšņu, ka tas izskatās biezs. Vējš visu ātri nožāvē. Atsakos no lielākiem stādīšanas darbiem un ņemos ar sīkumiem. Pārpiķēju rabarberu dīgstus. Būs man angļu šķirne “Glaskins Perpetual”. Uz paciņas rakstīts, ka augot ātri un ražību saglabā daudzas sezonas. Tad jau redzēsim, kurš kuru pārdzīvos.

Inventarizēju savus podu augus. Ziemu nav pārdzīvojis rozmarīns. Par vienu vīģes koku skaidrībā netieku, tāpēc apgriežu un atstāju to apdomāties. Apskatu ziemciešu dobes, kur kārtējo reizi atkal parādījušās gārsas. Šim augam gluži kā pūķim, vienu galvu nocērt, bet trīs ataug vietā.

Mana dārza sodība ir arī dziedniecības ziepju sakne, neļķu dzimtas augs ar smaržīgiem, maigi rozā ziediem. Esmu to redzējusi gan pamestās mājvietās, gan pie vecām apdzīvotām ēkām. Kādreiz acīmredzot bijis ļoti iecienīts augs. Kāds puduris jau dārzā varētu būt, taču audzes plešas plašumā un labā zemē izaug gandrīz metru gara, nomācot visus pārējos. Roku, plēšu, lasu ārā pa saknītei, bet viņas aug un aug. Interesanti kādas ir šī auga dziednieciskās īpašības?

LA.lv
AG
Aija Geida
Praktiski
Korejiešu kimči – asi, aromātiski un izcili kraukšķīgi skābēti kāposti
1 diena
SM
Signe Mengote
Praktiski
Tas, ka viņi ir lēni, ir tikai mīts… Ciemos pie bruņurupuču meitenes, vārdā Brunis
1 diena
MP
MAIJA PASTARE
Praktiski
Ja darbinieku skaits tiek samazināts, kam ir priekšroka saglabāt darbu?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti
2 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā
31 minūtes
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
ES 27 dalībvalstis vērtē Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES līgumu un nākotnes attiecību deklarāciju
45 minūtes