Daiļdārzs, Dārzs

Ar ražu pilns pagalms, spēj tik savākt. Ārijas Rudlapas dārzkopes dienasgrāmata

Foto-Fotolia

14.septembris. Ziedu diena
Ziedu diena sākas ar stipru lietu un vēju. Kāda puķu kopšana, ja degunu negribas bāzt laukā. Pēcpusdienā lietus pierimstas un parādās pat saule, taču ne uz ilgu laiku. Katrs mākonis atnes jaunu lietus porciju un tā līdz vakaram. Vēlā pēcpusdienā ūdens plūdi pierimst. Novērtēju situāciju dārzā. Sabiruši āboli gan veselie, gan bojātie. Medībās devušies gliemeži ar lielām un mazām mājiņām, kā arī bezpajumtnieki – kailgliemeži. Tie ir visur – uz takām, uz kokiem, uz nobirušajiem augļiem. Mana polikarbonāta siltumnīca aplipusi ar mīkstmiešiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. To par kūniņu veidošanas vietu izvēlējušies arī kāpostu balteņa kāpuri. Kur putni, kur eži? Tik daudz gaļas un neviena ēdāja.

16. septembris. Lapu diena
Rīts silts. Saulīte tāda noraudājusies, bet spīd. Kārtējie sakopšanas darbi. Bojāto augļu aizvākšana, puķu apgriešana, zāles pļaušana utt. Darbošanos pa laikam pārtrauc neliels lietutiņš, bet diena kopumā jauka, arī darbi veicas raiti. Nopriecājamies, ka kartupeļus esam novākuši, jo zeme pielijusi un izmirkusi tā, ka grimst kājas. Pārējie sakņaugi turpina augt. Raizes sagādā kāposti. Pētu, vai galviņas nav sākušas plaisāt. Ar vēlajiem un vidējiem pagaidām viss kārtībā, bet agrie salātu kāposti ir ieplaisājuši. Ābolos atbraukuši paziņas no pilsētas, tad atdodu piedevām vēl ieplaisājušas kāpostgalvas. Prasa, vai drīkstot paņemt kādu mārrutku sakni. Dāsni atvēlu, lai ņem kaut kilogramu, jo tie sakņu dārzā kļuvuši par sodību.

17. septembris. Augļu diena
Diena sākas saulaina un silta. Ārā darboties patīkami. Lasām ābolus, plūmes, bumbierus. Ilgstošai glabāšanai šo šķirņu augļi neder, taču uz zemes tie sabojāsies ātrāk. Piedevām tos apgrauž un noslienā gliemeži. Arī stirnām patīk panašķēties gan ar bumbierēm, gan plūmēm. Bumbierus koku galotnēs saknābājušas vārnas. No vienas puses auglis skaists, bet no otras bojāts. Putniem gaume laba, saknābāti skaistākie, kraupja neskartie augļi. Dārzā saplūcu zaļās pupu pākstis pusdienām un secinu, ka gatavās sēklas ieplaisājušajās pākstīs sākušas dīgt. Daļu paspēju novākt, bet arī lietus ir klāt. Man jau tikai dobītes, bet kas notiek lielajos pupu laukos? Vakarā pievēršos augļu pārstrādei. Gatavoju plūmju kompotu un vāru zapti. Biju taču nolēmusi neko tādu nedarīt. Žēl ražu laist postā.

18. septembris. Augļu diena
Debesu slūžas ir vaļā, un ūdens gāžas aumaļām. Kādi augļi, kādas sēklas, jāiet grāvi rakt, lai neapplūst ceļš. Visu vēl piedevām pavada stiprs vējš. Nogāztas manas pažobeles kāršu pupas un gaismas saknes ar visiem balstiem un mans skaistais stirnu biedēklis arī. Pievakarē ūdens plūdi pierimst un eju novērtēt situāciju dārzā. Atkal pilna zeme ar augļiem. Salasu spainīti ar plūmēm un otru ar bumbieriem un aiznesu kaimiņiem. Saku, ka vajadzīga palīdzība, lai manta neiet postā. Bet tas jau vēl nav viss, nākas arī pašai vēl gatavot kompotu. Dārzā visas bedrītes pilnas ar ūdeni.

19.septembris. Dārza darbiem ne pārāk labvēlīga diena
Lielie ūdeņi noskrējuši. Secinu, ka mana saimniecība salīdzinājumā ar vispārējo postu valstī nav cietusi. Diena apmākusies, bet vismaz vairs nelīst. Pēcpusdienā dodos apsekot mežu. Spaini un nazi drošības pēc paķeru līdzi. Koki sagāzti nav. Jaunaudzē darbi paveikti, kā solīts. Blakus tai vecajā mežā saaugušas apšu bekas un baravikas. Griežu tikai tās jaunākās un svaigākās. Spainis ātri piepildās. Citu sēņu gan maz, šur tur pa bērzlapei, šur tur kāds vilnītis un cūcene. Tā kā sēnes ātri bojājas, tad vākums jāsagatavo glabāšanai pēc iespējas ātrāk. Vakars paiet sēņu sabiedrībā, šķiroju, tīru, griežu, vāru, sautēju. Klusībā pukojos, kas man lika viņas lasīt. Nepienāk ne pusnakts, kad esmu visu salikusi pēc piederības, kā jau īstai latvietei pieklājas.

Pievienot komentāru