Praktiski
Mājas mīluļi

Ar ko ziemā barot gulbjus? 0

Foto – Zane Bitere/LETA

Kaut ir ziema, Kauguru pludmalē var vērot šim gadalaikam diezgan neierastu skatu – tuvu krastam jūrā peldošus gulbjus. Tie nevairās no cilvēkiem, droši peld klāt, jo zina, ka kādam noteikti būs līdzi baltmaizes kukulītis, ar ko tiks pabaroti. Bet vai baltmaize ir vispiemērotākā, ar ko barot gulbjus?

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko uzsver, ka šis laika posms izdzīvošanas ziņā esot sarežģīts ne vien gulbjiem, bet visiem putniem. “Jau kādu laiku ir noturīgs sals, un tādā aukstumā putniem, kas pie mums ziemo, tauku rezerves ir izsīkušas, tāpēc varētu būt liela to mirstība.”

Latvijā sastopamas trīs gulbju sugas: paugurknābja, ziemeļu un mazais gulbis. Šie putni ligzdo dažādās ūdenstilpēs, bet lielākā koncentrācija novērota lielajos piejūras ezeros. “Pie mums gan ligzdo, gan ziemo divas gulbju sugas – paugurknābja (Latvijā visizplatītākā gulbju suga) un ziemeļu gulbji (mūsu platuma grādos gan retāk ligzdo, gan retāk pārziemo). Savukārt mazais gulbis pie mums piestāj tikai uz brīdi pavasarī un rudenī, kad lido uz ligzdošanas vietu Krievijas ziemeļos vai attiecīgi pārziemošanas vietu Rietumeiropā,” skaidro ornitologs.

Ar ko tad barot gulbjus, kas, kustinot pleznas, slīd pa aizsalstošo Rīgas līci? Parasti cilvēkiem rokās redz baltmaizes kukulīti. “Mēs, ornitologi, neiesakām gulbjus barot ar maizi, jo tā putnam nav ierasta barība, tāpēc gremošanas sistēmai var rasties problēmas. Arī desa vai zivis nav to ēdienkartē, jo gulbji ir veģetārieši, to pamatbarība ir ūdensaugi, piemēram, aļģes,” stāsta speciālists.

Viņš iesaka putnus barot ar Ķīnas kāpostiem, salātu lapām, sarīvētiem svaigiem burkāniem vai vārītiem kartupeļiem. “Tas ir veselīgi. Taču, ja putns iepriekš neko tādu nebūs ēdis, gan jau rīkosies tāpat kā mazs bērns, kurš izvēles gadījumā parasti priekšroku dod šokolādes konfektēm, nevis svaigam burkānam.”

Ornitologs min gadījumus, kad gulbji bijuši tik izbadējušies, ka čiepuši zemledus makšķernieku lomu un ēduši sasalušas zivis, kas šiem putniem galīgi nav raksturīgi.

Lai gulbji tomēr nepaliktu ar tukšu guzu, tiem drīkst dot baltmaizi, bet nevajadzētu barot ar rudzu maizi, saldskābmaizi vai formas maizi, ko mēdzam dēvēt par ķieģelīti. “Gulbji, arī pīles un zosis ēd graudaugus. Ne velti rudeņos un pavasaros var redzēt milzīgus šo putnu barus laukos, kur labība jau novākta, bet atrodami no vārpām izbirušie graudi, kā arī dažādas saknītes, ko ēd ūdensputni. Un no kā cep maizi? No graudiem. No tāda aspekta tā gulbjiem ir pazīstama garša.”

Vai gulbji var kļūt negausīgi un maizi apēst tādā daudzumā, ka jau nodara sev pāri? Jūras malā varēja vērot putnu, kuram kakls bija izliekts nevis ierastajā jautājuma zīmes izskatā, bet bija piebriedis un strups. “Cilvēkam nav jāmetas masēt putna kaklu, gulbis pats tiks ar visu galā. Tas neuzņem vairāk barības, kā organisms ļauj, vienkārši uzreiz visu nespēj pārstrādāt. Turklāt, ja putns ir pārliecinājies, ka konkrētajā vietā to regulāri baro, tas negausīgi nerij.”

Ja gulbjus regulāri baro, tiem nepietrūkst spēka, lai varētu aizlidot uz vietu, kur ir pieejama neaizsalusi ūdenstilpe, jo putnam nepieciešams vaļējs ūdens nakšņošanai. Tātad pa dienu tie uzturas cilvēku tuvumā, kas iedod paēst, bet naktī lido uz savu guļamistabu. “Tam spilgts piemērs ir gulbji, kas lielā skaitā redzami Daugavas promenādes rajonā. Pa dienu tie paēd baltmaizi, ko dod Ķengaraga iedzīvotāji, bet nakti pārlaiž pie Daugavas HES, kur ūdens neaizsalst pat –30 grādos,” novērojis Dmitrijs Boiko.

Ornitologs mierina tos, kas satraucas, ka gulbji bargajā salā varētu masveidā aiziet bojā. “Ja ilgstoši ir bargs sals, šie ūdensputni migrē uz siltākām vietām – uz Igaunijas salām vai uz Gotlandi, Zviedriju, Dāniju, Poliju, vai Vāciju. Sāk klejot.”

LA.lv