Mājas, Remonts un būvniecība

Ar elektrību vai ūdeni? Vērtīgi padomi siltās grīdas ierīkošanā pašu spēkiem

Foto-Shutterstock

Siltās grīdas visbiežāk uztveram kā modernu alternatīvu tradicionālajiem apkures elementiem krāsnīm un radiatoriem. Tomēr tās nebūt nav jauns izgudrojums, kā šķiet pirmajā brīdī. Ir liecības, ka siltās grīdas ierīkotas jau senajā Romā, arī citviet pasaulē. Tiesa, toreizējās būtiski atšķīrās no mūsdienās izmantotajām, jo grīdu sildīja zem tās ierīkotie dūmu kanāli.

Elektrība vai ūdens

Ideja gan palikusi tā pati – tiek sasildīta grīda un, siltumam ceļoties uz augšu, arī visa telpa. Siltuma nesējs gan vairs nav dūmgāzes, bet pa caurulēm plūstošs karsts šķidrums vai elektriskie sildelementi. Aprēķināts, ka telpas apsildīt ar siltajām grīdām ir 30–40% lētāk nekā ar radiatoriem.

– Elektrisko sildelementu ierīkošana ir vienkāršāka, arī vēlamo siltuma režīmu ir vieglāk noregulēt, tomēr ekspluatācijas laikā visai prāvas summas nāksies tērēt par elektroenerģiju, – skaidro SIA “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais. – Aprēķināts, ka siltās grīdas, kurās kā siltuma nesējs izmantots šķidrums, atmaksājas četru vai piecu apkures sezonu laikā.

Plānošana

Protams, visizdevīgāk, ja siltās grīdas ierīko, ēku būvējot, taču tas iespējams arī vēlāk. Tomēr jāievēro vairāki nosacījumi.

> Griestiem jābūt pietiekami augstiem, jo siltās grīdas pīrāga biezums ir 8–20 cm. Tāpat jāņem vērā durvju ailu augstums.

> Grīdas pamatam jābūt pietiekami izturīgam, lai izturētu smago betona slāni.

> Pamatam jābūt līdzenam, lai nepalielinātu šķidruma plūsmas pretestību caurulēs un tajās neveidotos gaisa burbuļi.

> Pirms grīdas ierīkošanas jāpārliecinās, vai telpā nav siltuma noplūžu. Ja ir, jāsāk ar ēkas siltināšanu, nevis siltās grīdas ierīkošanu.

Soli pa solim

Siltās grīdas montāžu sāk ar hidroizolācijas uzklāšanu betonētai pamatnei. Hidroizolācijai var izmantot vismaz 0,1 mm biezu polietilēna plēvi. Nākamā kārta – siltumizolācija. Vēlams lietot piemērota blīvuma putupolistirolu, kas ir viegls, bet pietiekami izturīgs, turklāt tam ir maza siltumvadītspēja un saprātīga cena. Dažu centimetru attālumā virs putupolistirola nostiprina armatūras sietu, pie kura stiprina siltās grīdas caurules. Šo konstrukciju ietērpj betonā, kam pievienoti plastifikatori. Prakse liecina, ka optimāls betona kārtas biezums virs caurulēm ir 50 mm. Tādējādi grīda sasils daudz vienmērīgāk.

Nedrīkst aizmirst sienas un grīdas betona savienojuma vietā iestrādāt amortizācijas lenti. Tā kompensēs grīdas kustību sasilstot un atdziestot. Savukārt virs betona vislabāk ieklāt grīdas flīzes. Var izmantot arī laminātu un linoleju, taču tiem jābūt piemērotiem siltajām grīdām (par to liecina īpaša atzīme uz iesaiņojuma).

Caurules jāizvēlas rūpīgi

Īpaša uzmanība jāpievērš caurulēm, pa kurām plūdīs siltuma nesējs. Ieteicams izvēlēties pasaulē atzītu kompāniju ražojumus, kam komplektā bieži vien ir arī nepieciešamie savienojumi. Izvēloties caurules, vislabāk konsultēties ar pieredzējušiem speciālistiem. Viņi palīdzes aprēķināt arī caurules kontūra garumu un citus apkures sistēmas parametrus tieši jūsu mājoklim.

Siltās grīdas aprēķina kalkulatori atrodami arī internetā, bet vēlams izvēlēties pazīstamu kompāniju risinājumus.

5 Komentāri

  1. Interesanti ka Latvijas inženieri neko nezin par jaunajām tehnoloģijām. Bez jau minētajām vēl ir vismaz minimums pieci veidi,materiāli ir dārgāki,bet toties samazina darba izmaksas un ir krietni lielāks efekts. Un ērtāk izmantot jau uzbūvētās mājās,t.i. materiāli krietni plānāki.

  2. vērtīgi padomi ???? droši vien ļoti atvieglos dzīvi tiem, kas nekad neko nebūvēs
    ja kāds ir nopietni nolēmis par labu silatajai grīdai- viss parakstītais ir zināms, bet pārējiem tas vnk nav vajadzīgs, jo viņi neko tādu nedarīs

  3. 1) Ja runa par atmaksāšanos, tad katram tas ir individuāli, viss ir atkarīgs no tā, kāds paredzams remonts telpā, ar kādiem materiāliem, ka tiek tas siltumnesējs sildīts un t.t.
    2) Kas tie par jauninājumiem, ka siltā grīda zog no telpas augstuma 8-20 cm? Ja notiek kapitāls remonts ar grīdas ārdīšanu, tad no telpu augstuma netiek nozagts nekas, bet ja tiek rīkots uz esošo grīdu, tad tas aizņem no telpas augstuma no 20 līdz 50 mm atkarībā no pamata un izmantojamiem materiāliem.
    3) Ja runa par no betona veidotas siltās grīdas, tad jo tā ir plānāka, jo tai ir mazāk inerce un viņa efektīvāk strādā, minimālā betona kārta virs caurules ne mazāk par 30 mm kas kopuma pašu betona kārtu ar cauruli izveido 50-60 mm
    4) Par cilpu garumu runājot maksimālo garumu var izmantot, ja tās ir gandrīz vienādas, bet dzīvojamās telpās tā nenotiek, mēdz būt cilpas mazāk 20 m garumā, tālab ir ieteicams aprēķināt cilpas parametros no 50 līdz 70m
    5) Hidrauliskā pārbaude caurulēm netiek veikta diennakts garumā, jo to spiediens krietni pārsniedz darba spiedienu un sistēma ar spiediena kritumu 1,5 bāru lielumā diennaktī nav lietojama, līdz brīdim, kad parādījās caurules siltām grīdām ar armējumu, hidrauliskā pārbaude pirms betonēšanas nebija iespējama, jo caurule stiepās un spiediens kritās.
    6) Par putuplasta uzpeldēšanas iespēju un to kārtīgo tam dēļ nostiprināšanu vispār jāsmaida, betona liešana nav paisums! 🙂

Pievienot komentāru