Praktiski
Mājas

Ar elektrību vai ūdeni? Vērtīgi padomi siltās grīdas ierīkošanā pašu spēkiem 16

Foto-Shutterstock

Siltās grīdas visbiežāk uztveram kā modernu alternatīvu tradicionālajiem apkures elementiem krāsnīm un radiatoriem. Tomēr tās nebūt nav jauns izgudrojums, kā šķiet pirmajā brīdī. Ir liecības, ka siltās grīdas ierīkotas jau senajā Romā, arī citviet pasaulē. Tiesa, toreizējās būtiski atšķīrās no mūsdienās izmantotajām, jo grīdu sildīja zem tās ierīkotie dūmu kanāli.

Elektrība vai ūdens

Ideja gan palikusi tā pati – tiek sasildīta grīda un, siltumam ceļoties uz augšu, arī visa telpa. Siltuma nesējs gan vairs nav dūmgāzes, bet pa caurulēm plūstošs karsts šķidrums vai elektriskie sildelementi. Aprēķināts, ka telpas apsildīt ar siltajām grīdām ir 30–40% lētāk nekā ar radiatoriem.

– Elektrisko sildelementu ierīkošana ir vienkāršāka, arī vēlamo siltuma režīmu ir vieglāk noregulēt, tomēr ekspluatācijas laikā visai prāvas summas nāksies tērēt par elektroenerģiju, – skaidro SIA “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais. – Aprēķināts, ka siltās grīdas, kurās kā siltuma nesējs izmantots šķidrums, atmaksājas četru vai piecu apkures sezonu laikā.

Plānošana

Protams, visizdevīgāk, ja siltās grīdas ierīko, ēku būvējot, taču tas iespējams arī vēlāk. Tomēr jāievēro vairāki nosacījumi.

> Griestiem jābūt pietiekami augstiem, jo siltās grīdas pīrāga biezums ir 8–20 cm. Tāpat jāņem vērā durvju ailu augstums.

> Grīdas pamatam jābūt pietiekami izturīgam, lai izturētu smago betona slāni.

> Pamatam jābūt līdzenam, lai nepalielinātu šķidruma plūsmas pretestību caurulēs un tajās neveidotos gaisa burbuļi.

> Pirms grīdas ierīkošanas jāpārliecinās, vai telpā nav siltuma noplūžu. Ja ir, jāsāk ar ēkas siltināšanu, nevis siltās grīdas ierīkošanu.

Soli pa solim

Siltās grīdas montāžu sāk ar hidroizolācijas uzklāšanu betonētai pamatnei. Hidroizolācijai var izmantot vismaz 0,1 mm biezu polietilēna plēvi. Nākamā kārta – siltumizolācija. Vēlams lietot piemērota blīvuma putupolistirolu, kas ir viegls, bet pietiekami izturīgs, turklāt tam ir maza siltumvadītspēja un saprātīga cena. Dažu centimetru attālumā virs putupolistirola nostiprina armatūras sietu, pie kura stiprina siltās grīdas caurules. Šo konstrukciju ietērpj betonā, kam pievienoti plastifikatori. Prakse liecina, ka optimāls betona kārtas biezums virs caurulēm ir 50 mm. Tādējādi grīda sasils daudz vienmērīgāk.

Nedrīkst aizmirst sienas un grīdas betona savienojuma vietā iestrādāt amortizācijas lenti. Tā kompensēs grīdas kustību sasilstot un atdziestot. Savukārt virs betona vislabāk ieklāt grīdas flīzes. Var izmantot arī laminātu un linoleju, taču tiem jābūt piemērotiem siltajām grīdām (par to liecina īpaša atzīme uz iesaiņojuma).

Caurules jāizvēlas rūpīgi

Īpaša uzmanība jāpievērš caurulēm, pa kurām plūdīs siltuma nesējs. Ieteicams izvēlēties pasaulē atzītu kompāniju ražojumus, kam komplektā bieži vien ir arī nepieciešamie savienojumi. Izvēloties caurules, vislabāk konsultēties ar pieredzējušiem speciālistiem. Viņi palīdzes aprēķināt arī caurules kontūra garumu un citus apkures sistēmas parametrus tieši jūsu mājoklim.

Siltās grīdas aprēķina kalkulatori atrodami arī internetā, bet vēlams izvēlēties pazīstamu kompāniju risinājumus.

Materiālu atbilstība

Svarīgs ir arī caurules cilpas garums. Ideālā situācijā visu cilpu garumiem jābūt vienādiem, tad nebūs problēmu sabalansēt siltuma sadalījumu telpās. Tomēr praksē tas ne vienmēr iespējams. 16 mm diametra caurulei maksimālais cilpas garums ir 70–90 m, 17 mm diametra caurulei tas ir 90–100 m, bet 20 mm diametra caurulei – 120 m.

Telpā izvietoto cauruļu diametram jābūt vienādam.

Labāk izmantot lielāku skaitu cilpu, nevis jaudīgāku sūkni un garākas cilpas.

Vēl būtisks ir attālums starp caurulēm. Ja telpai ir ārējās sienas, to tuvumā ierīko malas zonas, kurās attālums starp caurulēm ir 100–150 mm. Telpu centrā, kā arī telpā, kur nav ārējo sienu, attālums starp caurulēm ir 200–300 mm, sanitārajās telpās – 150 mm.

Ierīkojot apkures kontūrus, tie nedrīkst sniegties no vienas telpas otrā. Katrā telpā jābūt iespējai regulēt temperatūru atsevišķi. Viens apkures kontūrs paredzēts ne vairāk kā 40 m2 lielai telpai. Ja telpa lielāka, jāierīko vairāki kontūri.

Siltumizolācijai ir liela nozīme

Arī siltumizolācijas slāņa biezums atkarīgs no telpas veida. Ja grīdas ierīko virs cokolstāva, siltumizolācijas biezums ir ne mazāks par 50 mm, ja virs apkurināmas telpas – ne mazāk par 30 mm, bet virs grunts – ne mazāk par 100 mm. Nedrīkst aizmirst par siltumizolācijas materiāla drošu piestiprināšanu pie grīdas pamata, lai tas neuzpeldētu, ielejot betonu. Savukārt caurules pie siltumizolācijas slāņa vislabāk stiprināt ar speciālām skavām.

Svarīgākā silto grīdu sastāvdaļa ir ieplūdes un izplūdes kolektors. Tā komplektēšanu ieteicams uzticēt speciālistam.

Kad sistēma izveidota, tā jāpiepilda ar siltuma nesēju. Vislabāk to izdarīt vēl pirms betonēšanas, jo pamanītās problēmas būs vieglāk novērst.

Sistēmu piepilda pa vienam kontūram, sekojot, lai no tā izplūstu viss gaiss. Pēc tam veic sistēmas hidraulisko pārbaudi un pārliecinās, vai nav noplūžu. Diennakts laikā spiediens sistēmā nedrīkst kristies vairāk par 1,5 bāriem (bar).

Betonu lej, kad caurulēs ir aptuveni 2 bar spiediens. Turklāt betonam vēlams pievienot polipropilēna šķiedras, lai neveidotos plaisas.

Kad betons nožuvis, sistēmu balansē. Arī šo darbu labāk uzticēt pieredzējušam speciālistam.

 

Galerijas nosaukums

 

UZZIŅA

Temperatūras rādījumi

>> Dzīvojamajās telpās, kur visbiežāk stāvat kājās, grīdas temperatūrai jābūt +21…+27 °C.

>> Dzīvojamajās istabās un birojos +29 °C.

>> Koridoros un vestibilos +30 °C.

>> Sanitārajos mezglos un baseinu telpās +31…+33 °C.

>> Jāņem vērā, ka radiatoros siltuma nesēja temperatūra var sasniegt pat +80…+90 °C, taču siltajās grīdās tā nedrīkst pārsniegt +60 °C.

>> Optimāls temperatūras kritums starp ievadu un izvadu ir +55/+45 °C; +50/+40 °C; +45/+35 °C; +40/+30 °C.

LA.lv