Mājas, Remonts un būvniecība

Aprēķinām kāpnes uz otro stāvu. Smalki aprēķini un shēmas

Shutterstock ilustrācija

Interneta plašumos var bez īpašām pūlēm sameklēt jau gatavas kāpņu shēmas. Var arī vērsties pie pieredzējušiem meistariem un pasūtīt jau gatavas kāpnes. Tomēr to ierīkošanas process būs saprotamāks, ja arī aprēķinus spēsiet veikts pats. Turklāt būs iespēja kāpnes precīzi pielāgot konkrētajai situācijai un izmantot savas prasmes un iemaņas.

Populārākie kāpņu veidi

Pašas vienkāršākās kāpnes sastāv no viena kāpņu laiduma, kas savieno pirmo un otro stāvu. Konstrukcija ir salīdzinoši vienkārša gan aprēķinos, gan ierīkojot. Ekspluatācijas laikā ir viens būtisks trūkums – kāpnes aizņem ļoti daudz vietas. Samazinot šo platību, kāpnes kļūst stāvākas, līdz ar to kāpšana – neērta, pat nedroša, īpaši bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

Ja viena laiduma kāpnēm vietas nepietiek, parasti ierīko divus laidumus, kuru virzieni ir perpendikulāri viens otram vai pat pretēji. Protams, kopējais laidumu garums mazāks nekļūs, taču vieta tiks ietaupīta. Virziena maiņu var izveidot dažādi – ierīkojot vienu vai vairākus kāpņu laukumiņus, ierīkojot kāpnes ar pagriezienu, iztiekot bez kāpņu laukumiņa, lietojot trapecveida pakāpienus. Pēdējās interjerā izskatās elegantāk, taču šādu kāpņu aprēķini un ierīkošana ir daudz sarežģītāka. Arī kāpt pa šādām kāpnēm atsevišķās situācijās nav tik droši nekā pa kāpnēm ar kāpņu laukumiņiem, piemēram, tumsā.

Vismazāk vietas aizņem vītņu kāpnes. Tās arī izskatās eleganti, taču ar to priekšrocības arī izsmeltas. Šo kāpņu projektēšana un ierīkošana ir vissarežģītākā. Grūtāka arī kāpšana, ierobežota liela izmēra priekšmetu pārvietošana uz ēkas augšējiem stāviem. No šādu kāpņu ierīkošanas pašu spēkiem labāk atturēties, jo sarežģīta ir ne tikai montāža. Daudzas detaļas ir liektas formas, un tās izveidot bez speciālām iekārtām ir ārkārtīgi sarežģīti.

Materiāli un izmēri

Kāpņu vaigiem parasti izmanto augstvērtīgas koka plankas, kuru šķērsgriezums ir 50 x 300 milimetru. Koksnē nedrīkst būt zaru, plaisu, citu veidu bojājumu – šīm konstrukcijām jāiztur vislielākā slodze, noturot gan pašu kāpņu, gan kāpēju svaru, tāpat papildu slodzi, kas rodas, atsperoties pret katru pakāpienu. Pakāpieniem arī izmanto kvalitatīvus 30–40 mm biezus kokmateriālus.

Būtiska jebkuru kāpņu sastāvdaļa ir margas. To galvenā funkcija ir drošība, tikai pēc tam dekoratīvā funkcija.

Parasti dzīvojamajās ēkās kāpņu laiduma platums ir 900–1000 mm. Tas ir pietiekami, lai kāpšana būtu ērta un varētu pārvietot arī mēbeles. Tiesa, kāpņu platuma maksimālā robeža nav noteikta – tas atkarīgs no ēkas stila un saimnieku rocības. Taču drošības apsvērumu dēļ minimālajam platumam nevajadzētu būt mazākam par 800 milimetriem.

Par piemērotāko kāpšanai uzskata 27–33 grādu leņķi (to veido kāpņu laidums attiecībā pret grīdu). Šaurākās vietās pieļaujams arī 40 grādu leņķis. Taču par maksimāli pieļaujamo uzskata 45 grādu leņķi. Tomēr tik stāvas kāpnes gados vecākiem cilvēkiem var kļūt par nepārvaramu šķērsli. Ja, ierīkojot kāpnes, esat spēka gados, atcerieties, ka pēc dažiem gadu desmitiem, pats būsiet sev liedzis iespēju nokļūt ēkas otrajā stāvā… Tāpēc labāk kāpņu ierīkošanai atvēlēt pēc iespējas vairāk vietas.

Sakarību starp kāpņu slīpumu (leņķi), augstumu (no grīdas līdz grīdai) un kāpņu projekciju uz grīdas aprēķina pēc formulas D = H/tg a (1. zīm.). Lai veiktu aprēķinus, būs vajadzīgs kalkulators, kas spēj aprēķināt trigonometriskas formulas.

Ja vietas viena laiduma kāpnēm nepietiek, jāierīko divu laidumu kāpnes. Turklāt abu laidumu leņķis būs vienāds.

Kad iegūts kāpņu projekcijas garums, viegli aprēķināt paša laiduma garumu. Jāizmanto savulaik skolā apgūtā Pitagora teorēma un formula L = √(D2+H2) (2. zīm.). Tas nepieciešams, lai zinātu, cik daudz materiāla jāiegādājas. Materiāls gan jāpērk ar nelielu rezervi.

Vēl viena būtiska nianse – projektējot kāpnes, jāparedz pietiekami liela atvere griestu pārsegumā. Cilvēks, kurš kāpj pa kāpnēm, nedrīkst ar galvu ietriekties griestos. Īpaši svarīgi, lai galvai pietiktu vietas, kāpjot uz leju, jo visa uzmanība tiek pievērsta tam, kur likt kāju, nevis vai neatsitīsiet galvu. Parasti aprēķinos tiek uzskatīts, ka drošais attālums (attālums starp tuvākā pakāpiena virspusi un pirmā stāva griestiem) ir 2000 mm. Taču, ja augums ir garš, šim attālumam jābūt lielākam!

Atveri pārsegumā var aprēķināt pēc formulas S = (V+P)/tg a, kur S – atvēruma garums, V – drošais attālums, P – pārseguma biezums, a – kāpņu slīpuma leņķis (3. zīm.).

Kā aprēķināt pakāpienu attālumu

Atstatumam starp pakāpieniem jābūt tādam, lai pārvietošanās pa kāpnēm būtu ērta un droša, pieskaņota cilvēka auguma parametriem. Tiek uzskatīts, ka optimāls pakāpienu augstums ir no 150 līdz 180 mm. Literatūrā par kāpņu ierīkošanu minēts, ka ļoti lēzenām vai ļoti stāvām kāpnēm šis augstums ir robežās no 130–140 mm un 200–210 mm. Protams, kāpšanas komforts izmainīsies.

Pakāpiena platumam jābūt tādam, lai uz tā pietiktu vietas pēdai. Piemērotākais diapazons ir no 310 līdz 270 mm. Pieredzējuši meistari uzskata, ka optimālais pakāpiena platums ir 280 mm. Šaurāki pakāpieni, īpaši kāpjot uz leju, var būt kritiena iemesls, īpaši, ja pakāpienu malas ir noapaļotas.

Teorijā lasāms, ka optimālo pakāpienu augstuma un platuma attiecību aprēķina pēc sakarības 2h + b = 600~640 mm, kur h – pakāpiena augstums, b – pakāpiena platums, 600~640 – aptuvens soļa garums cilvēkam. Tomēr šī formula neņem vērā kāpņu slīpumu.

Daudz praktiskāk šo sakarību iegūt mērogā uzzīmētā grafikā (4. zīm.). Vispirms uzzīmē koordinātu asis (X un Y) – attiecīgi garums un augstums. Uz X ass (mērogā) atzīmē soļa garumu (1; 2; 3; 4). Uz Y ass atzīmē nogriežņus, kas vienādi ar pusi no soļa garuma (1p; 2p; 3p; 4p). Punktus ar vienādiem numuriem savieno. Caur koordinātu centru velk līniju plānotajā kāpņu slīpuma leņķī. Uzskatāmībai shēmā attēlotas līnijas diviem dažādiem kāpņu slīpumiem. Ievērojot taisnus leņķus, atliek vien iezīmēt pakāpienus. Mērogs norādīs to augstumu un platumu. Jāizvēlas kāpšanai ērtākā attiecība. Interesanti, ka, savienojot attiecīgi punktus 1p un 2; 2p un 3; 3p un 4, palīglīnijas ies cauri pakāpienu iekšējiem stūriem.

To visu, protams, var aprēķināt matemātiski, nezīmējot grafiku. Ņemot par pamatu 5. zīmējumu un to, ka optimālais pakāpiena augstums ir puse no soļa garuma, pakāpienu parametrus var aprēķināt pēc formulas G/sin 63° = (0,5 x L)/sin (27° + a), kur G – nogrieznis, kas savieno pakāpienu augšējos priekšējos stūrus. No šejienes izriet, ka h = G x sin a = G x cos (90–a), kur h ir pakāpiena augstums. Savukārt b = G x cos a = G x sin (90–a). Izrādās, lūk, kur praksē noder tās ģeometrijas zināšanas, kuras tā negribējās mācīties skolā!

Rezultāti jāprecizē

Iegūtie rezultāti gan nav galīgie. Tie jāsalāgo ar reālo situāciju. Zināms attālums starp pirmā un otrā stāva grīdu. Zināms pakāpienu augstums. Dalot pirmo ar otro, iegūstam aptuvenu pakāpienu skaitu. Aptuvenu, jo iegūtais skaitlis ir daļskaitlis. Atliek noapaļot, taču tā, lai iegūtu nepāra pakāpienu skaitu. Tas tāpēc, ka cilvēkam ir ērtāk sākt un pabeigt kustību pa kāpnēm ar vienu un to pašu kāju. Kad zināms pakāpienu skaits, var precizēt to augstumu, cenšoties iekļauties diapazonā, kas garantē ērtu un drošu kāpšanu. Tāpat jāatceras, ka visiem pakāpieniem jābūt vienādā augstumā un vienādā platumā.

Svarīgi atcerēties, ka vieta kāpnēm jāizvēlas tā, lai nebojātu otrā stāva nesošās sijas. Pretējā gadījumā jāparedz papildu atbalsta konstrukcijas sijām, kuras pārzāģēsiet.

Kad visi kāpņu parametri aprēķināti, var ķerties pie materiālu iegādes un kāpņu izgatavošanas. Ierīkojot pašu kāpņu konstrukciju, detaļas jāsastiprina tā, ka tās savstarpēji nekustas un nečīkst. Šķiet, grūti iedomāties kaut ko nepatīkamāku kā ikdienā čīkstošas kāpnes.

Ja māc kaut vismazākās šaubas, ka darbu spēsiet paveikt pats, labāk izmantot pieredzējušu speciālistu pakalpojumus.

3 Komentāri

  1. ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Pievienot komentāru