Citas radības, Mājas mīluļi

Angoras un angļu auntruši: par kopšanu, cirpšanu un vairošanos stāsta mini zoodārza saimnieki

Foto - Valdis Semjonovs

Mini zoodārzā “Dobuļi” Iecavas novada Dzimtmisā mitinās kupls trušu pulciņš. Būros lēkā Kalifornijas truši, oranžie reksi, angļu auntruši, Angoras truši, aplociņā skraida bariņš pundurtrusīšu. Šoreiz stāstīsim par angļu auntrušiem un Angoras trušiem.

Visus trīs angļu auntrušus – divas melnas mammas un vienu pelēkbrūnu tēviņu – mini zoodārza saimnieki Agita un Varis Ķelpes iegādājās Vācijā 2017. gada vasarā. Vienai mātītei ir četri gadi, otrai trušu dāmai un puisim – divi gadi. “Raksturā auntruši ir ļoti mierīgi, var pat teikt, flegmatiski. Veselība tiem ir laba, vienīgi problēmas mēdz radīt garās ausis, kas no truša galvas stiepjas līdz pat zemei. Dzīvniekam ziemā remdējot slāpes, ausis iemērcas dzeramtraukā ielietajā ūdenī, apledo un pēc tam tās var viegli satraumēt,” stāsta Agita. Grūti iet arī ar auntrušu pavairošanu. “Dobuļu” saimnieki šos garaušus jau vairākas reizes centušies pārot, bet pie trusēniem pagaidām tikuši tikai vienu reizi. Vienai no melnajām trušu meitenēm piedzima pieci mazuļi – gan melni kā mamma, gan tēva kažoka krāsā – pelēkbrūni. Pieredzējuši trušu audzētāji Agitai un Varim iesaka apbruņoties ar pacietību. Ja pacietīgi gaidot, esot cerības, ka mazie auntrusīši kaut kad būs atkal.

“Angoras trušu apmatojums var būt ļoti atšķirīgās krāsās – no baltas līdz brūnai un melnai,” stāsta Agita. Šīs radībiņas atšķiras ne tikai pēc kažoka krāsas. Citi Angoras truši rotājas ar pušķiem ausu galos, vēl citiem kupla spalva klāj abas auss malas. Šobrīd “Dobuļos” mīt tikai viens Angoras skaistulis ar gaiši pelēku kažoku. Tā ir Angoras trušu dāma, kurai ir pieci gadi. Pirms diviem gadiem Agita un Varis to atveda no Vācijas. Pārējie šīs šķirnes garauši vecuma dēļ no “Dobuļiem” pārcēlušies uz debesu laukiem.

Tiem, kuri Angoras trusi vēlas iegādāties kā mīļdzīvnieku, Agita liek aiz auss – šo garaušu kažoks katru trešo mēnesi ir jācērp vai jāplūc. “Mēs savu trušu meiteni būtu jau nocirpuši, ja martā nebijis tik liels aukstums,” stāsta zoodārza saimniece un turpina: “Angoras truša apmatojums ir ļoti vērtīgs. To nododu Sunākstes vilnam namam, kas no šīs vilnas izveido jēldziju, tai pievienojot 20% aitas vilnas.” Agita no šīs dzijas ada bērnu zeķītes, cimdiņus un šallītes. “Izstrādājumi, kas gatavoti no Angoras truša vilnas, ļoti labi silda un ir ļoti mīksti,” stāsta Agita. No patlaban “Dobuļos” mītošās Angoras trušu dāmas vienā cirpšanas reizē izdodas iegūt tikai 200 līdz 300 gramus vilnas. Agrāk zoodārzā mituši lielāki Angoras garauši. Tad no viena dzīvnieka izdevās iegūt pat 800 gramus vilnas.

“Angoras trušu mammas ir jācērp arī pirms pārošanas, citādi mazajiem trusēniem var būt grūtības sameklēt mātes pupu vai tie var iepīties vilnā tā, ka netiek ārā, un iet bojā,” stāsta Agita.

Gan auntruši, gan Angoras truši “Dobuļos” ēdienreizēs saņem sienu, sauso kombinēto barību, kam pievienota lucerna, un burkānus. Trauciņā vienmēr jābūt arī ūdenim. Varētu šķist, ka vasarā garaušiem jāļauj pieēst pilnus punčus ar svaigu zāli, bet izrādās – to nedrīkst darīt! No mitras zāles šīm radībiņām pūšas vēders, kas tās var novest pat līdz nāvei, stāsta Agita. Ja ļoti gribas garaušus iepriecināt, tad zālei pēc nopļaušanas jāļauj nožūt un nedaudz apvīst, tikai tad tā nekaitēs trušu vēderiem. Agita arī neiesaka savus mīluļus garaušus barot ar zooveikalos nopērkamo trušu barību. Viņas novērojumi liecina, ka tā ir pārāk trekna. “Tas ir tas pats, kas katru dienu ēst konfektes,” teic Agita. “Dobuļu” saimnieki savus trušus baro ar rūpnīcas “Alfa Agro” ražoto kombinēto barību, kam pievienota lucerna. Laba ir arī “Dobeles dzirnavnieka” gatavotā barība trušiem.

Ja auntrusi vai Angoras trusi vēlaties turēt mājoklī kā mīļdzīvnieku, jāiegādājas liels metāla būris, kurā radībiņa pavadīs lielu daļu laika. Pamats jānoklāj ar salmu kārtu. Būrī jāievieto trauciņš ar ūdeni. Saimnieku klātbūtnē trusi, protams, var laist paļepatot pa mājokli, bet jālūkojas, lai dzīvnieks negrauž vadus, kas to var nogalēt. Dzīvnieka īpašniekiem jābūt gataviem vākt truša spiriņas. Jāņem arī vērā, ka trušiem, tāpat kā cilvēkiem, ir dažādi raksturi. Cits ir mierīgāks, cits – nešpetnāks. Lai nebūtu vilšanās, pirms dzīvnieka iegādāšanās ieteicams iepazīties ar viņa rakstura īpatnībām.

Truši:
• grūsnība ilgst 30 dienas
• angļu auntrusis sver 3 līdz 4 kg, Angoras trusis – 2 līdz 3 kg
• jābaro vienu reizi dienā
• barība – siens, sausā kombinētā barība, burkāni
• dzīves ilgums – no 6 līdz 8 gadiem

1 komentārs

  1. ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =====

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Pievienot komentāru