Daiļdārzs, Dārzs

Akācija – koks ar citādu uzvedību

Foto - Sandra Ruska

Apzāģēju lielu akāciju, bet tā nemitīgi dzen atvases. Kā tikt ar tām galā? MĀRA RĪGĀ

Latvijā visizplatītākā ir baltā robīnija (Robinia pseudoacacia). Pēc Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālista Romāna Strelčūna teiktā, suga nav agresīva, taču prasa papildu kopšanu. Tiklīdz koku krietni apzāģē, t.i., traumē, tas, līdzīgi kā smiltsērkšķis, strauji sāk veidot daudz ērkšķainu atvašu, kuras jau pirmajā gadā var sa­sniegt pusotra metra augstumu. Nereti dārzkopjus, kuri iepriekš nav iepazinuši baltās robīnijas īpatnības, ieaudzējot to dārzā, pārsteidz koka uzvedība. Jaunās atvases regulāri jānopļauj tāpat kā zāliens, citādi dārzs ar laiku pārvērtīsies par necaurejamu biezokni.

Lai gan robīnija veido sakņu atvases, tā tomēr ir ainaviski skaists koks, ko bieži var redzēt augam Igaunijas parkos. Robīnija ir tauriņziežu dzimtas augs, kas ar saviem sakņu gumiņiem saista gaisa slāpekli. Krāšņi zied pilnā saules apgaismojumā, piesaista bites. Ļoti dekoratīvi izskatās nelielās grupās zālienā.

UZZIŅA

Akācijas pieder pie mimozu dzimtas. Visvairāk tās sastopamas Austrālijā. Akācijas aug kā koki vai lieli krūmi, veido līkus vai taisnus ērkšķus. Ziedi ir nelieli, gandrīz vienmēr dzelteni, ļoti reti – balti, patīkami smaržo. Lielākā daļa akāciju sugu zied ziemas beigās vai agri pavasarī, dažas – rudenī.

Pievienot komentāru