Manas tiesības, Patērētāju tiesības

Aizņēmos 180 eiro, parāds ir izaudzis līdz 940. Ar kādām tiesībām pieprasa tik milzīgu summu?

Foto-Fotolia

Kad man nebija darba, aizņēmos ātro kredītu 180 eiro apmērā. Nespēju to atdot, un tagad parāds jau pieckāršojies – 940 eiro. Vai var izsniegt un pieprasīt šādu summu no personas, kura nespēj to atdot? Sazinājos ar kredītfirmu, bet nesaņēmu pozitīvu atbildi, man pat piedraudēja ar tiesu darbiem. JĀNIS ALŪKSNĒ

Kad pieauga ātro kredītu popularitāte, tos tik tiešām varēja dabūt jebkurš, kuram nebija slinkums pieteikties un reģistrēties internetā vai pasta nodaļā. Lai gan labi zinām teicienu, ka parāds nav brālis, taču daudzi iekrita vieglas naudas ieguves kārdinājumā, aizmirstot, ka jebkurš parāds agri vai vēlu būs jāatdod.

Labāk ātrāk un brīvprātīgi

Šādā situācijā vislabākais variants ir pamatparādu (180 eiro) samaksāt brīvprātīgi, izmantojot bankas pārskaitījumu un maksājuma mērķī norādot – pamatparāda atmaksa. Civillikumā teikts, ka kreditors nedrīkst atteikties pieņemt šādus tiešos maksājumus. Ja kreditors pieprasa parāda atgūšanas izdevumus, tiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam apmēram:

• par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kur sniegta informācija par parādu un ierosināts labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, kā arī par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 eiro;

• par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, kamēr parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

! Taču, ja parādu piedziņas kompānija vai pats kreditors vērsīsies ar prasību tiesā, tā lems par parāda piedziņu piespiedu kārtā. No parādnieka tad piedzīs tiesas izdevumus. Jebkurā gadījumā būs jāmaksā arī procenti par kredīta lietošanu.

Parādnieka iespējas un rīcība

Ja kreditors vai piedzinējfirma atsakās ar jums sadarboties, ieteicams nosūtīt gan kreditoram, gan piedzinējam vēstuli, kurā jānorāda savs maksājumu grafiks un atmaksājamā summa. Tādā veidā būsiet ievērojis Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma nosacījumus, ka parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

! Ja parādnieks atzīst parādu pilnībā vai daļēji, bet nespēj to atmaksāt kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, viņš, pamatojot, kāpēc maksājuma saistību izpilde nav iespējama, ir tiesīgs piedāvāt savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu.

Protams, no parādnieka viedokļa, vislabākais risinājums ir gaidīt, kad kreditors vērsīsies tiesā. Savukārt šis ir visneizdevīgākais variants kreditoram un parādu piedziņas kompānijai, jo visbiežāk tie ir nelielie patēriņa kredītu parādi, un, aprēķinot soda un kavējuma procentus, parādu piedziņas kompānijas var šo summu pat trīskāršot, taču tas notiks tikai tad, ja parādnieks piekritīs un sāks maksāt.

Ja parādnieks kāda iemesla dēļ nemaksā, kreditors var tikai vērsties tiesā. Savukārt tiesa vadās pēc Civillikuma normas, ka līgumsods un nokavējuma procenti nedrīkst pārsniegt pamata parāda summu.

Aizliegta aizskaroša un nesamērīga saziņa

Atgādinām, ka saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts:

• izturēties agresīvi (tostarp izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);

• sazināties ar parādnieku viņa cieņu un godu aizskarošā formā;

• apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas;

• sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

Saziņā ar parādnieku kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu. Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās no plkst. 21 līdz 8 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas no plkst. 21 līdz 23, kā arī ja tā apgrūtina parādnieka spēju ikdienas saziņai izmantot elektronisko sakaru līdzekļus (piemēram, to kavē bieži zvani uz mobilo telefonu vai atgādinājuma vēstules uz e-pastu).

SVARĪGI

• Ja parāds netiek atmaksāts, parādnieks nonāk tā dēvētajā melnajā sarakstā un viņam pēc tam var rasties grūtības paņemt bankā kredītu, iegādāties preces līzingā u.tml.

• Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (par patērētāju tiesībām), Datu valsts inspekcija (par fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes, piemēram, policija. Tātad ar sūdzību varat vērsties arī šajās institūcijās.

UZZIŅA

• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā, LV-1010 (2. ieeja ielokā pie baznīcas); klientu apkalpošanas centra tālr. 65452554; e-pasts: ptac@ptac.gov.lv.

• Datu valsts inspekcija atrodas Blaumaņa ielā 11/13–15, Rīgā, LV-1011; tālr. 67223131 (konsultācijas darba dienās no plkst. 13 līdz 15); e-pasts: info@dvi.gov.lv.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

16 Komentāri

  1. Pēc likuma līgumsods nevar pārsniegt 10% no pamatparāda, bet procenti pamatparāda apmēru. Un visdrīzāk, ka tiesa ierobežos līgumsoda un procentu summu līdz 100% no pamatparāda (nevarēs piedzīt 100%+10%). Tāpēc, ja vien parādnieks nav brīvprātīgi parakstījis kādus dokumentus, kuros atzīst šo 940 eiro summu, tad tādu summu no viņa piedzīt nevar. Taču parādniekam jārēķinās, ka, ja lieta nonāks līdz tiesai, tad parādniekam papildus līgumsodam un procentiem (provizoriski 100% no pamatparāda) vajadzēs maksāt arī tiesāšanās izdevumus – tiesu nodevas, advokāta atlīdzību u.tml. Ja vēl parādnieks atteiksies labprātīgi pildīt spriedumu, tad vajadzēs papildus maksāt vēl tiesu izpildītāja izdevumus.
    Ieteiktu parādniekam vispirms paskatīties, kādi procenti un līgumsods līgumā paredzēti. Un parēķināt, vai procentu summa un līgumsods pārsniedz 180 eiro. Visdrīzāk, ka šie procenti un sods pārsniegs šo summu (parasti šādi kantori nosaka ļoti augstus procentus un līgumsodu). Ja tā ir, tad vajadzētu oficiāli pārskaitīt kreditoram 360 eiro (180 eiro pamatparādu un 180 eiro līgumsodu un procentus), maksājumu mērķī norādot, ka tiek atmaksāts parāds, līgumsods un procenti, kā arī uzrakstīt vēstuli, ka parāds kopā ar līgumsodu un procentiem ir samaksāts, pieminot, ka līgumsods un procenti saskaņā ar Civillikumu un tiesu praksi nevar pārsniegt pamatparādu (tādēļ samaksāti 180 eiro). Maz ticams, ka pēc tam kreditors sāks kādus tiesu darbus.
    Ja nevar samaksāt visus 360 eiro uzreiz, tad vajadzētu samaksāt pēc iespējas lielāku summu (vēlams vismaz 180 EUR) un nosūtīt grafiku, kādā plānots samaksāt pārējo daļu līdz pilniem 360 EUR. Jārēķinās, ka šādā gadījumā kreditors var arī nepiekrist un caur tiesu prasīt pilnu parāda samaksu. Taču maz ticams, ka tā tiks darīts, ja pirmajā maksājumā tiks samaksāti 180 EUR un vēlāk tiks pildīts paša piedāvātais grafiks.

  2. Vienmēr jābrīnās par cilvēkiem, kuri nelasa līgumus un likumus, kā arī neplāno savas finanses, bieži vien dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, pakļaujot sevi lielam riskam. Atliek vien novēlēt šo lietu sakārtot cilvēcīgi, vienojoties par taisnīgu un realizējamu atmaksu, nenovedot to līdz tiesu darbiem un vēl lielākiem izdevumiem.

  3. apbrīnoju ,kāpēc paņēma tik mazu kreditu ? Reklamā toreiz rādija , televizoru , atpūtu pie vidus jūras , divriteni ,…..nē divus divriteņus (māsai arī vajag’) un vēl citus
    labumus . Un kādēļ tikai vienā aizdevēj sabiedrībā ? Tās ,taču, pie mums ir ik uz soļa . Valsts rūpējas lai darbs nebūtu ,tātad varēs griezties pie aizdevējiem ,kuru pastāvēšanā valsts ir ieinteresēta ,jo nodokļus maksā valstij ,,Biezie” šīs iestādes neapmeklē , toties nabagie gan ! Tad nu uz priekšu visi kuriem nav galva uz pleciem .

  4. Tas viss ir skaidrs. Bet ko darit, kad ja es atmaksaju savus aiznemumus creditreformam un tai pat laika man pieprasa vel maksat paradu citas firmas kuras itkaa bija nopirkusas no maniem aizdevejiem manus paradus ! Sanak ka maksat vajadzes vissu savu muzu ! Ar musu algam.

  5. Tik naivi nevar iztureties pret savam paradsaistibam.
    Ja esi aiznemies,tad lien no adas laukaa,lai atdotu.Pie tam taa summa nav liela,lai taisitu sev problemas ar tiesu un lielam naudam.
    Kontrakta apksaa parasti ar loti sikiem burtiem ir uzrakstits istais nosacijums.

  6. “Tādā veidā būsiet ievērojis Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma nosacījumus, ka parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.”
    Tos pēdējos es pie$iršu un tieši tā ar turpināšu!
    Cedējiet, tad VARBŪT ar runāšu…

  7. vienmer kontakteties ar viņiem, bet draudus par tiesu un uzskruvetajām summām ignoret. tiesā par 180 eiro neviens jus visticamak nesūdzes, jo vairāk par dubultu summu nedabūs, tie ir tukši daraudi, ja nu vienigi jūs viņus tā nokaitināsit ka viņi bus ar mieru lai jums sariebtu speciāli pacensties. katrā gadijumā ar visiem tiesu izdevumiem summa bus mazāka nekā te piesauktā.
    reāli vienmer vajag piedāvāt uzreiz aci nepamirkšķinot ka esat gatavi apmaksāt pamatsummu kaut uzreiz un ka pārejam nepiekrītiet, pēc ilgāka laika viņiem apnīk un viņi piekrīt šādam darijumam, par ko vajag lai viņi to rakstiski apstiprina kaut vai e pastā. tad zibenigi samaksā protams saglabājot dokumentus un aizmirstam par parādu
    ja vel ir taisniba ka pamatparāda pārskaitijums viņiem ir obligāti jāpieņem, tad vispār nav problēmu, par procentiem uz sodanaudām noteikti neviens tiesā nevērsisies.

    1. Man bija patīkami uzzināt, ka valsts nemaz tos augļotājus neatbalsta – sk. te piesaukto civillikuma normu (būtu jau nu labi, atsaucoties uz civillikumu, norādīt konkrētu pantu – tas ir gigantisks likums), ka it kā procentu kopsumma nevar būt lielāka par pašu parāda apjomu.

      1. Par tiem procentiem, šķiet, nebūs taisnība: atradu civillikumā nodaļu par procentiem, tur teikts, ka
        ” Visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos – to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā. ” (1764.pants) Kā redzams, kredīta procentu izmēru neierobežio, nu un, ja cilēks ir paņēmis 180 eiro kredītu ar 100 procentu gadā likmi, nu un nav 5 gadus neko atdevis… tad skaitiet paši.

  8. Ha, atradu lūk ko:
    “Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.” (Civillikums, 1716. panta daļa)

Pievienot komentāru