Praktiski
Manas tiesības

Aizņemas naudu un neatdod. Kā var palīdzēt šķīrējtiesa?0

Foto – Shutterstock

Kādreiz aizņēmos naudu no paziņas, bet nepievērsu uzmanību, ka līgumā ierakstīts – iespējamos strīdus izšķirs šķīrējtiesa. Tagad, kad nevaru atdot daļu parāda, paziņa draud ar šķīrējtiesas spriedumu. Kāds tas varētu būt? Kā spriedumu var pārsūdzēt? Kas notiks, ja to nevarēšu izpildīt? NATĀLIJA LIEPĀJĀ

Ātrāk un ērtāk, bet nevar pārsūdzēt

Galvenā atšķirība starp tiesu un šķīrējtiesu ir tā, ka pirmā ir valsts institūcija, bet otrā – privāttiesību subjektu izveidota domstarpību risināšanas iestāde. Ja personas vienojas, ka viņu iespējamos strīdus risinās šķīrējtiesa, šo vienošanos var ietvert vai nu atsevišķā līgumā, vai arī tā dēvētajā šķīrējtiesas klauzulā – vienā līguma punktā.

Par šķīrējtiesu galveno plusu uzskata lietu izskatīšanas ātrumu. Šķīrējtiesas nav tik noslogotas kā valsts tiesas. Bieži vien personām ir būtiski, lai strīds tiktu izskatīts ātri un varētu dzīvot un darboties tālāk.

Šķīrējtiesas priekšrocība ir konfidencialitāte. Lietas izskatīšanā piedalās tikai paši lietas dalībnieki vai viņu pilnvarotie pārstāvji. Netiek ielaisti klausītāji, preses pārstāvji vai citas personas. Netiek arī izpaustas un publiskotas ziņas par izskatīto lietu. Konfidencialitāte ir nozīmīga, ja lietā iesaistītās personas nevēlas atklāt savus darījuma aspektus, komercnoslēpumus un citas detaļas. Šķīrējtiesas spriedumi publiski nav pieejami.

Vēl viens pluss ir tas, ka lietas dalībnieki var vienoties, kuri tiesneši skatīs lietu, cik tiesnešu būs tiesas sastāvā (viņiem gan jābūt nepāra skaitlī), kādā valodā notiks tiesas sēde.

Šķīrējtiesu likumā teikts, ka nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un tas nav pārsūdzams.

Kas rakstīts nolēmumā

Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, sagatavo spriedumu. Tas jādara rakstveidā.

Spriedumā norāda šķīrējtiesas sastāvu, sprieduma sagatavošanas datumu un procesa norises vietu, ziņas par abām pusēm (vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi). Šajā dokumentā ieraksta strīda iemeslu, sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi, secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu.

Ja spriedums sagatavots par naudas piedziņu, jānorāda piedzenamā summa (galvenais parāds un procenti par attiecīgo laika posmu). Šajā dokumentā ieraksta arī šķīrējtiesas procesa izdevumus, to sadalījumu starp pusēm un citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu. Spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā sagatavošanas dienas.

Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 10 dienām.

Ja spriedumu nepilda

Ja šķīrējtiesas spriedums jāizpilda Latvijā, bet tas netiek labprātīgi izdarīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas lūguma izsniedz pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu. Pēc tam no otras puses, kas nepilda spriedumu, tiesa pieprasīs paskaidrojumus.

Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai par atteikumu pieņem tiesnesis pēc iesniegtajiem dokumentiem, nepieaicinot lietas dalībniekus. Tas jāizdara 20 dienu laikā no dienas, kad paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, vai 20 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai. Tiesnesis arī lemj, vai jāatlīdzina valsts nodeva par izpildu raksta izsniegšanu un ar to saistītie izdevumi. Lēmuma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

Atteikums izsniegt izpildu rakstu

Civilprocesa likumā skaidrots, ka tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja:

1) konkrēto civiltiesisko strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi persona, kurai ir ierobežota rīcībspēja, vai nepilngadīgais;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu, par šķīrējtiesnešu iecelšanu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmēja šķīrējtiesas procesu;

5) šķīrējtiesnesis neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstīgi šķīrējtiesas līguma noteikumiem;

6) šķīrējtiesas spriedums pieņemts par civiltiesisko strīdu, kas nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kas neatbilst šāda līguma noteikumiem.

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājies spēkā, civiltiesisko strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā vai to var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā.

KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA

LA.lv