Praktiski
Rokdarbi

Adventes kalendārs bērnu un savam priekam. Trīs radošas idejas0


Dāvanu maisiņus iekarina mežā vai jūras krastā atrastā zarā. Tikpat labi var novilkt auklu un piekabināt dāvanu maisiņus ar knaģiem.
Dāvanu maisiņus iekarina mežā vai jūras krastā atrastā zarā. Tikpat labi var novilkt auklu un piekabināt dāvanu maisiņus ar knaģiem.
Foto: Phbodrova/Shutterstock

Gaisā virmo piparkūku un mandarīnu smarža, prāti satraukti ar svētku un brīvdienu plānošanu. Ziemassvētku gaidīšanas laiks vienmēr ir satraucošs, jo gribas skaisti, priecīgi un interesanti.

Nenoticēt nīgrajiem!

Veikali piedāvā visu – no eglīšu rotājumiem, svecēm līdz pat jau izrotātām gatavām sintētiskajām eglēm un dāvanu komplektiem. Bet ir dažas lietas, kas nav par naudu nopērkamas. Tie ir Adventes kalendāri! Teiksiet – veikali pilni! Ir tādi, kur aiz katra lodziņa šokolāde, ir tādi (jau lielām jaunkundzēm un kundzēm), kur katrai dienai kaut kas no kosmētikas un parfimērijas: smaržiņa, ziepītes, krēmiņš… Bet – kur paša izdoma un radošums? Vai maz vajag pūlēties? Izrādās – jā. Pirms pāris gadiem mazbērniem uztaisīju namiņu (no kurpju kastes un tualetes papīra rullīšu serdeņiem), kur katrā lodziņā bija paslēptas konfektes, zīmuļi, sīkas rotaļlietiņas. Katrs decembra rīts viņiem sākās ar sacensību – kurš pirmais atvērs lodziņu. Pēc tam jau tika sastādīts grafiks. Bija prieks, bija vilšanās, ka “atkal končas”. Pērn nolēmu, ka mazbērni lieli, kalendāru netaisīšu. Tā bija mana kļūda. Lai cik bērns arī liels būtu, viņam vajag Ziemassvētku gaidīšanas prieku, pārsteigumu un uzmanību. Un pašiem mums, pieaugušajiem, tas arī vajadzīgs – prieks par to, ja citam prieks.

Tradīcija mainās

Foto: Deniza 4ox/Shutterstock

Adventes kalendāra pirmsākumi meklējami jau XVII gadsimtā Vācijā, kad luterāņi atzīmēja līdz Ziemassvētkiem palikušo dienu skaitu, uz mājas durvīm vai sienas ar krītu uzvelkot svītriņas un katru dienu pa vienai notīrot. Jo mazāk svītriņu palika, jo tuvāk Ziemassvētki.

1851. gadā Adventes kalendārs drīzāk bija kā pulkstenis, jo aplis bija izgatavots no 24 svecēm. Bet pagājušā gadsimta sākumā šī tradīcija mainījās – kalendāru decembrim drukāja un aiz katrām durtiņām, kur bija cipars ar dienu skaitu, bija ierakstīts Bībeles pants, pēcāk jau vēlējums, viedi vārdi.

Pirmo mūsdienās sastopamajiem kalendāriem līdzīgo Adventes kalendāru izveidoja mācītāja dēls Gerhards Langs, attīstot savas mātes ideju, kura katru gadu savam mazajam dēlēnam, nogurusi no zēna bezgalīgajiem jautājumiem, cik ilgi vēl līdz Ziemassvētkiem, sāka zīmēt uz kartona kastītēm 24 dažādus attēlus, ieliekot katrā no tām kādu cepumu. Katru dienu mazais puisēns drīkstēja atvērt tikai vienu kastīti.

Pieaudzis viņš iekārtojās darbā izdevniecībā, kur arī popularizēja savas mātes ideju, laižot klajā Adventes kalendāru ar 24 atveramām durtiņām, aiz kurām bija paslēpti 24 dažādi zīmējumi. Kopš tā laika Adventes kalendārs sāka savu triumfa gājienu pa visu pasauli.

Adventes kalendārs ir arī veids, kā bērniem mācīties gaidīt svētkus pacietīgi un gūt nelielu prieku no mazas dāvaniņas ik dienu.

Mape ar dāvanām

Galerijas nosaukums

Vajadzēs:

• mapi

• papīra maisiņus

• uzlīmes ar cipariem

• līmi

• krāsainu papīru

• daudz mazu dāvaniņu: konfektes, rotaļļietas, šokolādes, zīmuļus

Visgrūtāk bija izņemt metāla mehānismu, kas iestrādāts mapē, lai sašūtu dokumentus. Kad tas izdarīts, var noformēt mapi, izbakstītos caurumus nomaskējot, piemēram, no brūnā aplikāciju papīra izgriežot brieža siluetu.

Nelielā izmēra papīra maisiņus pielīmē pie mapes vienādās rindās.

Un var sākties to pildīšana! Tas ir samērā grūts uzdevums, ja gribas, lai ir interesantas un arī derīgas dāvaniņas. Protams, konfektes, košļājamās gumijas paciņas, “čupa-čupi”, šokolādītes. Var ielikt arī viena eiro monētu, meitenēm – kādu matu sprādzi, puikām – mašīnas modelīti. Vienmēr derēs atstarotāji, piekariņi atslēgām, somai. Dāvanu maisiņus aizlīmē ar uzlīmēm vai caurspīdīgo līmlenti. Noformējums – katra paša fantāzija!

LA.lv