Praktiski
Manas tiesības

Adopcija vai audžuģimene – ko izvēlēties? Kurš saņem lielākus pabalstus?0

Foto: Elena Srubina/Shutterstock

Man kaimiņos dzīvo kāda ģimene, kurā jau ir divi pašu bērni. Nesen viņi nolēma kļūt par audžuģimeni vēl vienam bērniņam. Kad pajautāju, kāpēc gan nevarēja bērniņu adoptēt, kaimiņiene atbildēja, ka tas neesot izdevīgi, turklāt, ja kaut kas nesanāks, varēšot no bērna atteikties. Vai tiešām ir tā, ka par adoptētu bērnu vecāki nesaņem neko? Tas noteikti ir jāmaina! Cik liela “alga” mēnesī tad ir audžuģimenei? Vai no paņemta bērna var arī atteikties? Kas tiek darīts, lai par audžuvecākiem nekļūst cilvēki, kas tādā veidā tikai vēlas piepelnīties? LIGITA RĪGĀ

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Linda Liepa informē, ka valsts atbalstu saņem gan audžuģimene, gan aizbildņi, gan ģimene, kas bērnu adoptē, taču šie atbalsta veidi tomēr atšķiras.

Dažādi pabalsti

Vispirms par pabalstiem, ko piešķir audžuģimenei. Bērna uzturam ik mēnesi valsts piešķir pabalstu:

• līdz septiņu gadu vecumam – 215 eiro;

• no septiņu gadu vecuma – 258 eiro.

Vēl audžuģimenei pienākas ikmēneša atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Tā atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita:

• par vienu bērnu – 171 eiro;

• par diviem bērniem – 222,30 eiro;

• par trim un vairāk bērniem – 273,60 eiro.

Arī adoptētājs var saņemt valsts pabalstus:

1) atlīdzību par adoptējama bērna aprūpi (taču tikai līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā):

• sociāli apdrošinātām personām, kuras aprūpē bērnu līdz astoņu gadu vecumam, šogad atlīdzības apmērs ir 489,05 eiro;

• pārējiem saņēmējiem – 171 eiro (ja adoptētājs aprūpē vienlaikus vairākus bērnus, par katru nākamo piešķir 171 eiro piemaksu).

2) vienreizēju atlīdzību par bērna adopciju (pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā) – 1422,87 eiro;

3) vienam no adoptētājiem, kurš adoptējis ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vecumā līdz trim gadiem, piešķirto 10 kalendāra dienu atvaļinājumu apmaksā 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Tātad, ja rēķinām ilgtermiņā, audžuģimene tomēr saņem vairāk, taču nav arī tā, ka adoptētāji nesaņem neko. Veidot audžuģimeni vai bērnu adoptēt – tas paliek katra paša ziņā, jo situācijas mēdz būtiski atšķirties, taču jebkurā gadījumā tas ir slavējams lēmums – dot pajumti, ģimeni un sirds siltumu kādam bez vecāku aprūpes palikušam mazulim.

Linda Liepa vēl piebilst, ka Labklājības ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijā priekšlikumu prioritārajiem pasākumiem 2019. gadā – tostarp ieviest jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem arī pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanas spēkā stāšanos un izmaksāt bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto, kurš atradies ārpusģimenes aprūpē, līdz bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Par to gan vēl būs jālemj jaunajai valdībai un Saeimai.

Vai var atteikties

Ja vecāki savus pienākumus nevar pildīt vai arī ir gājuši bojā, aizbildņa pienākumus parasti uzņemas kāds bērna radinieks, piemēram, vecvecāki. Bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas, ja aizbildnis veselības vai citu būtisku attaisnojošu iemeslu dēļ nevar turpināt pildīt šos pienākumus. Taču, ja konstatētas kļūdas aizbildņa iesniegtajā norēķinā vai bērna interesēm neizdevīga aizbildņa darbība, bāriņtiesa pieņem lēmumu par aizbildņa atcelšanu. Tas nozīmē, ka persona tur­pmāk vairs nevarēs kļūt par aizbildni nevienam bērnam. To paredz Civillikuma 242. pants.

Savukārt bērna uzturēšanos audžuģimenē pirms noteiktā termiņa var izbeigt, ja:

• bāriņtiesa un audžuģimene savstarpēji par to vienojas;

• bērns atgriežas bioloģiskajā ģimenē;

• bērns tiek adoptēts;

• bērnam tiek iecelts aizbildnis;

• ir izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un audžuģimeni;

• audžuģimene nespēj pildīt pienākumus;

• audžuģimenei tiek atņemts vai izbeigts statuss.

Tātad ne audžuģimene, ne aizbildnis bez būtiska iemesla nevar atteikties no savu pienākumu pildīšanas.

Rūpīga izvērtēšana

Linda Liepa uzsver, ka personas, kuras vēlas kļūt par audžuvecākiem un uzņemt savā ģimenē bērnu, tiek rūpīgi izvērtētas, arī viņu motivācija pildīt audžuģimenes pienākumus, gan spēja to darīt. To dara bāriņtiesas speciālisti. “Tādā veidā samazinās iespējamība, ka audžuģimenes statusu varētu iegūt personas, kuras, neatbilstīgu mērķu vadītas, iesniegušas pieteikumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu,” piebilst departamenta direktore.

Ja kādam ir informācija par audžuģimeni, kura izveidota tikai tādēļ, lai saņemtu valsts atbalstu, par to var ziņot tuvākajā bāriņtiesā.

LA.lv
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Pikantie kabaču salāti
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Bērtuļa dienas gadatirgu kalendārs visā Latvijā 24. – 25. augustā
1 diena
PL
Praktiskais Latvietis
Praktiski
Kā tīrīt mīkstās mēbeles – no košļenēm, traipiem un smakām
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Kultūra
FOTO: Spēcīgām emocijām pildīts izskan Baltijas ceļa 30. gadadienas koncerts Likteņdārzā
4 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
FOTO: Gar Peipusu pa Sīpolu ceļu. Top jauns pārgājienu maršruts no Rīgas līdz Tallinai
2 stundas
LE
LETA
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš iekļūst Jūrmalas trīs zvaigžņu posma finālā
4 stundas
DJ
Dace Judina-Nīmane
Kultūra
Vija bija kā lampiņa, uz kuru visi tiecās. Saruna ar Dairu Āboliņu par filmas tapšanu 3
7 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Baznīca vēlas runāt par politiku
2 stundas