Mājas mīluļi, Suņi

3 interesantas suņu šķirnes – norvēģu aļņa suns, eskimosu špics un britu bārdainais kollijs

alnusuns22

Ātrais norvēģu aļņa suns un majestātiskais amerikāņu eskimosu špics, kā arī britu bārdainais kollijs pasaulē joprojām ir visai eksotiskas suņu šķirnes. Par tām pieaug interese arī mūsu valstī.

Vikingu suns

Norvēģu aļņa suns, saukts arī par elkhaundu, ir skandināvu lepnums, kura gaitas sākušās vēl pirms mūsu ēras, tostarp pavadot arī vikingus viņu sirojumos. Suns ir ļoti izturīgs, piemērots skarbajam ziemeļu klimatam. Tā īsā un masīvā mugura veido atlētisku ķermeni, ļaujot stāties pretim arī saniknotam zvēram, lāčus ieskaitot. Norvēģu aļņa sunim kā teicamam medniekam turklāt piemīt izcila oža un lieliskas dzinēja spējas, to pamatoti uzskata par vienu no ātrākajiem, kas skriešanā spēj turēt līdzi pat lielajam meža iemītniekam alnim.

No bargajiem klimatiskajiem apstākļiem šos suņus aizsargā specifiskais kažoks – mīksta pavilna, ko sedz cieti, mitrumu aizturoši akotmati.

Pat to krāsa ir interesanta, jo mazuļiem tā ir melna, kas pieaugot pakāpeniski kļūst sudrabaina. Neparasta ir arī uzvedība. Suns savu upuri pieveic ar prātu – panāk un apstādina, līdz ierodas mednieks. Vienlaikus arī teicams mājas sargs, kas allaž brīdina par svešinieku tuvošanos, un pat ziemeļbriežus gana. Reizēm lieti noderēja arī kā vilcējspēks…

Raksturā lepni, neatkarīgi un vienlaikus ļoti komunikabli, ideāli sadzīvo ar visiem savējiem. Šī iemesla dēļ – iecienīti kompanjoni arī veco ļaužu pansionātos. Īpašu prieku sagādā piedalīšanās fiziskajās aktivitātēs, uzrāda labus rezultātus veiklības sacensībās. Vienīgais trūkums – norvēģu aļņa sunim gluži kā Sibīrijas haskijam īsti uzticēties nevar, jo arī viņiem ļoti patīk izzināt pasauli…

Pūkainais ziemeļnieks


Tikpat reti ir amerikāņu eskimosu špici, kas izskatās kā miniatūri samojedi. Šīs šķirnes izveidē izmantoti skaistie vācu baltie špici. Selekcionēti trīs veidu (vismazākie sver, sākot no 2,4 kg, vidējie – ap 4,5 kg, bet lielākie var pārsniegt 16 kg svaru). Sastopami lielākoties ASV, citur pasaulē ļoti maz pazīstami. To trumpis ir krāšņais izskats – pūkainais un gaisīgais kažoks ar kuplo pakakli un asti. Kā jau špici – mierīgi un apķērīgi, pret cilvēkiem labsirdīgi, ne mazāko agresijas vai dusmu izpausmju. Rotaļīgi visa mūža garumā, ideāli kompanjoni maziem bērniem. Pateicoties intelektam un vēlmei izpatikt, ir piemēroti dresūrai, reizēm izaug izcili cirka mākslinieki. Viņiem pat patīk nodarboties un strādāt, tāpēc arī uzrāda teicamus rezultātus dresūras disciplīnās.

Šis špics nav mājas sargs. Piesardzīgs pret svešiniekiem, bet drīz jau gana draudzīgs. Ir diezgan aktīvs, vislabāk jūtas privātmājas pagalmā.

Bārdainais anglis

Liels retums ir bārdainais kollijs, kas vizuāli līdzīgs citiem milžiem – bobteilam un komandoram, starp citu, ar pēdējo šķirni ir pat kopēji senči. Par tā dzimteni uzskata Britu salas, kur senajās gleznās šis suns redzams lepni sēžam blakus aristokrātu ģimenes locekļiem. Saglabājušās arī liecības, kurās tie minēti kā britu pavadoņi, kad romieši pirmo reizi iebruka Anglijā. Tomēr vienmēr bijuši ganāmpulka sargi, jo, neskatoties uz lielajiem izmēriem un garo apmatojumu, ir pārsteidzoši veikli un ātri dzīvnieki. Var apmācīt dažādām veiklības disciplīnām, tikai jāņem vērā dzīvnieku jūtīgais raksturs. Citādi kā jau kolliji – gudri un labsirdīgi, kas pieķeras savai ģimenei, bērniem.

Mēdz būt nedaudz stūrgalvīgi, bet ar saprotošu saimnieku sadzīvo kā cimds ar roku. Dodoties pastaigās, reizēm gan aizmirst labo audzināšanu un sāk skraidīt uz savu galvu. Kaut arī suns ir vienreizēji jauks, tomēr visvairāk piemērots aktīva dzīvesveida piekritējiem.

Vienīgās galvassāpes šai un līdzīgajām šķirnēm sagādā garā apmatojumu kopšana. Reizēm tas mēdz būt arī galvenais iemesls, kāpēc šie suņi maz redzēti, tostarp arī pie mums.

1 komentārs

Pievienot komentāru