Gadskārtu svētki, Svētki

2. februārī – Sveču diena. Kā to svin citās valstīs

Foto - Shutterstock

Senajiem krieviem 2. februārī bija t. s. Громницы jeb Сретение, pirmkārt, sezonālas robežas diena – ziemas vidus un pavasara pirmā sagaidīšana, otrkārt, kristietības svētki – Jēzus Kristus satikšanās ar Simeonu un Annoju Jeruzalemes dievnamā.

Krievu zemnieki senākos laikos piekopa savas paražas, kuras gan spēcīgi ietekmēja pareizticība, piemēram, bija pieņemts šajā dienā ar ikonu apstaigāt savas mājas apkārtni, visa ģimene pēc šāda rituāla jau mājās skaitīja lūgšanas. Citviet ziemeļrietumos krieviem bija pieņemts svētīt svecītes baznīcā. Tāpat īpašas lūgšanas bija gadījumam, ja šajā dienā nepieciešama epilepsijas, psihisko slimību ārstēšana. Tika skandinātas īpašas tautas dziesmas ielās. Īpašs bija akas ūdens – pusnaktī devās smelt ūdeni no trijām akām, jo šķidrums tika uzskatīts par ārstniecisku, ar to apslacīja slimos tuviniekus un lopus, tajā peldināja bērnus un ar šo ūdeni cienāja izslāpušos. No citām paražām – vakarā pirms krēslas bērniem bija piekodināts uzrunāt saulīti, lai tā parādītos pirms rietēšanas. Ja saulīte tiešām parādījās, tad uzskatīja, ka nu ir klāt pēdējais sals, bet, ja tomēr nē – būs vēl. Bija izplatīta bērna pārdošanas spēle–rituāls: māte pa logu centās kādam svešiniekam, galvenokārt kādai vecenītei, „pārdot” savu bērnu; vecenīte bērnu arī „pirkusi” un naudu devusi, bet tad devusi atpakaļ vecākiem ar vārdiem „dzīvo man par laimi”, savukārt par „bērna pārdošanas” naudu pirkuši sveces, kas degot īpaši svētīja bērna dzīvi.

Baltkrieviem bijusi tradīcija šajā laikā ne tikai cerēt uz ziemas pāriešanu pavasarī, bet arī godināt senčus. Tika gatavotas arī lietas vaska sveces, tās nesa uz baznīcu svētīt, jo šādas sveces nokāva pašu nelabo.

Ukraiņi šajā dienā ieraduši svētīt ūdeni baznīcā, jo tam piemītot ārstnieciskas spējas, īpaši lāsta noņemšanā.

Čehiem šī diena ir Sveču svētki – arī viņi svētī svecītes baznīcā. Bet no dabas parādībām visvairāk tika gaidīts pērkons – pirmais gadā. Ja tas tika sadzirdēts, tad čehi krituši uz ceļiem un skūpstīja zemi. Čehi vairījās šajā dienā šūt, jo ticēja, ka adatas asais galiņš piesauks zibens spērienu mājai. Bitenieki ar vaska svecēm apstaigāja savas bišu mājiņas, lai ziemas noslēgums bitēm ir veiksmīgs. Ne vienmēr čehi šajā dienā dejojuši, jo gadījās, ka tas, kas Sveču svētkos dejo, gada laikā mirst.

Poļiem 2. februāris ir Pērkoņa Dievmātes svētki (burtiski tulkojot Matki Bożej Gromnicznej). Viņi šajā dienā gaidījuši pirmās pavasara krusas, svētīja sveces baznīcā, bet, ja gadījās negaiss, tad šādu sveci likuši logā, lai sargā pret zibens spērieniem. Lai bērni un vecāki cilvēki nebaidītos no pērkona un vilkiem, viņu matus nedaudz apdedzināja ar svētītās sveces liesmu. Ģimene mājās dedzināja sveces – katram ģimenes loceklim pa vienai; kam visātrāk svece nodzisīs, tas arī visātrāk nomirs.

Bulgārijā ir pieņemts atzīmēt pirmās trīs februāra dienas, ko dēvē par „trifunciešiem” – par godu Sv. Trifonam. Tika uzskatīts, ka šajā laikā vilki ir gluži traki, tāpēc tas ir arī „vilku svētku” laiks. Bija aizliegts mājās lietot vārdu „vilks”, lai tas neapciemotu. „Vilka svētki” tika atzīmēti arī rudenī. Interesanti, ka daži uzskatīja, ka šajā dienā lācene izlien no alas, lai apskatītu savu ēnu; ja diena ir saulaina, tad lācene ēnu redz un pagriežas uz otriem sāniem, lai gulētu tālāk. Un tas nozīmēja – vēl 40 dienas būs auksts.

Leģendāra ir Murkšķa diena ASV un Kanādā (Groundhog Day), ko šie ik gadu atzīmē 2. februārī. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā dienā murkšķis izlien no savas alas un viņa uzvedība liecinās par pavasara tuvošanos vai kavēšanos. Ja diena ir apmākusies, murkšķis neredzēs savu ēnu un mierīgs atstāj savu alu – tas nozīmē, ka ziema drīz būs galā, pavasaris nāks agri. Ja diena ir saulaina, tad murkšķis ieraudzīs savu ēnu, nobīsies un paslēpsies alā – ziema vēl nav galā. Kā jau vērienīgos tautas svētkos, arī Murkšķa dienā notiek plaši festivāli, kurus velta vietējiem murkšķiem – laika pareģiem.

Pievienot komentāru